Viņš pauda cerību, ka Igaunijas valdībā virsroku ņems to nostāja, kas "vadās no saprātīga aprēķina, nevis ideoloģijas".
"Es zinu, ka Igaunijas valdībā ir saprātīgas balsis, kas piedāvā šajā konkrētajā projektā vadīties no saprātīga aprēķina, nevis no ideoloģijas. Un saprātīgam aprēķinam Igaunijas vadību vajadzētu tomēr novest pie tā, lai sadarbotos šī projekta realizācijā, nevis mēģinātu to bloķēt politizētu motīvu dēļ," teica Lavrovs, runājot ar programmas "Studija 5" vadītāju.
"Esmu pārliecināts, ka projekts īstenosies. Tajā ir tieša Eiropas ieinteresētība. Un tajā ir Eiropas energodrošības nostiprināšanas atslēga," uzsvēra Lavrovs.
Kā jau ziņots, Igaunijas valdība ceturtdien noraidīja Krievijas-Vācijas gāzes vada uzņēmuma "Nord Stream" lūgumu veikt izpētes darbus Igaunijas teritoriālajos ūdeņos.
"Igaunijai nebija citas iespējas, kā noraidīt "Nord Stream" lūgumu, it īpaši ņemot vērā milzīgo ekoloģisko risku un drošības risku, ko radīs Krievijas-Vācijas gāzes vada būvniecība Igaunijas ūdeņos," paskaidroja valdības koalīcijā ietilpstošās Tēvzemes savienības un partijas "Res Publica" apvienības priekšsēdētājs Marts Lārs.
Atbilstoši projektam paredzēts, ka gāzes vads atradīsies Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņos. Tomēr Somijas valdība pieprasīja veikt izmaiņas gāzes vada maršrutā, baidoties, ka tas var radīt ekoloģisko kaitējumu. Aprīlī "Nord Stream" vadība pavēstīja, ka gāzes vads varētu atrasties Igaunijas ūdeņos.
Gāzes vada būvniecības projektu "Nord Stream" kopīgi īsteno Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" un Vācijas kompānijas BASF un E.ON. Gāzes vads būs 1200 kilometrus garš un savienos Viborgu Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē.
Gāzes vada pirmā posma būvi paredzēts pabeigt 2010.gada jūlijā, un tā jauda būs 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Vēlāk līdz ar otra cauruļvada izbūvi, kuru plānots pabeigt 2013.gadā, tā jauda divkāršosies līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
Vienošanās par gāzes vada būvi tika parakstīta 2005.gada septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.
Pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un, īpaši, Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā. Izskanējušas arī bažas par projekta negatīvo ietekmi uz vidi.
Šā gada jūlijā Baltijas valstis un Polija lūdza Eiropas Komisiju (EK) atbalstīt gāzes vada izbūvi pa sauszemi.