Leiena intervijā 'Delfi': Latvijas meža nozares nozīmīgumu ņemam vērā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Karstā vasaras dienā pirms aptuveni diviem gadiem Strasbūrā Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amats oficiāli tika uzticēts līdzšinējai Vācijas aizsardzības ministrei Urzulai fon der Leienai. Pēc pavisam neparedzētu izaicinājumu piesātinātā pilnvaru pirmā posma politiķe ekskluzīvā intervijā "Delfi" atklāj viņas vadībā izstrādātā Eiropas Savienības (ES) nākotnes celtniecības plāna – Eiropas zaļā kursa – neskaidrākos aspektus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pie Eiropas stūres viņa nonāca laikā, kad Briseli nomāca nebeidzamās "Brexit" sarunas, uzticamā partnera ASV iztrūkums starptautiskajā telpā un zaļo jautājumu izvirzīšanās eiropiešu prioritāšu priekšgalā. Leiena tobrīd definēja, ka viņas vadībā EK strādās pie ciešākas iekšējās sadarbības, lai ES kļūtu par spēcīgāku globālo spēlētāju, kā arī priekšplānā izvirzīja cīņu ar klimata pārmaiņām, nepieciešamību attīstīt savas tehnoloģijas un veicināt Eiropas demogrāfiju. Covid-19 pandēmijas dēļ daži no šiem mērķiem atstumti tālākā plānā, bet citi kļuvuši par ambiciozā zaļā kursa sastāvdaļu.

Pastāv bažas, ka trūcīgākie par Eiropas zaļā kursa mērķiem maksās vairāk. Trūcīgākajiem ir vecākas automašīnas, piemēram, vidējais transportlīdzekļu vecums Latvijā ir 13,5 gadi, un viņi dzīvo zemākas kvalitātes mājokļos. Pat valsts atbalsts dabai draudzīgāku automašīnu iegādei vai māju renovācijai viņiem nav pieejami. Kā jūs nodrošināsiet, ka zaļais kurss padara dzīvi labāku ikvienam?

Eiropas zaļā kursa pamatprincips ir apturēt globālo sasilšanu un izstrādāt jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir dekarbonizēta aprites ekonomika, kas nodrošina darbavietas un iespējas visiem, vienlaikus samazinot emisijas un aizsargājot dabu. Mūsu galvenā prioritāte ir – lai zaļā pārkārtošanās pēc iespējas ātrāk un taisnīgāk dotu labumu visiem.

Neaizmirsīsim, kāpēc mums jārīkojas tagad. Mēs vienkārši nevaram atļauties arvien lielākas klimata pārmaiņu izmaksas. Ekstrēmi laikapstākļu notikumi arvien biežāk notiek visā pasaulē. Šogad tika pieredzēta nežēlīga viesuļvētra Čehijā, kas iznīcināja divtūkstoš māju, postoši plūdi Beļģijā un Vācijā, kuri paņēma simtiem dzīvību, un briesmīgi ugunsgrēki Kiprā un citās dienvidu valstīs. Nabadzīgāki iedzīvotāji, kuri nevar atļauties vienkārši aizbraukt kaut kur citur vai uzbūvēt māju no jauna, vienmēr cietuši vissmagāk.

Zaļajai pārveidei ir jābūt godīgai un sociāli taisnīgai. Tāpēc mēs piedāvājam nodrošināt kompensāciju un atbalstu neaizsargātākiem iedzīvotājiem. Mūsu Sociālais klimata fonds ar 72 miljardiem eiro atbalstīs cilvēkus ar maziem ienākumiem un atvieglos investīcijas tīrās tehnoloģijās. Mērķis ir samazināt rēķinus neaizsargātām mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Tas palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem finansēt bezemisiju siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas vai, piemēram, iegādāties videi draudzīgāku automašīnu.

Turklāt Latvija saņems gandrīz desmit miljardus eiro no ES budžeta, īpaši no atveseļošanas plāna "NextGenerationEU", lai varētu veikt turpmākus ieguldījumus ekonomikas zaļināšanā. Mēs panāksim, lai labumu varētu gūt visi eiropieši.

Latvijā un ārpus tās varam novērot cīņu starp lauksaimniekiem un tā sauktajiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem, starp kokrūpniecību un tiem, kas iebilst pret mežu izciršanu. Tās ir ekonomiski un emocionāli nozīmīgas nozares Latvijā. Patlaban tie ir valsts līmeņa jautājumi, bet ir priekšlikums noteikt ES mēroga noteikumus, piemēram, attiecībā uz senajiem mežiem. Vai zaļais kurss skars šos jautājumus?

Es pilnībā apzinos šo nozaru nozīmi Eiropā un īpaši Latvijā. Esiet droši, ka tas ir ņemts vērā meža stratēģijā, ar kuru mēs iepazīstinājām Eiropas zaļā kursa ietvaros. Es uzskatu, ka mēs varam panākt līdzsvaru starp dalībvalstu atbildību un ES līmeni.

Mums jāpielāgo Eiropas meži jaunajiem apstākļiem – ekstremāliem laikapstākļiem un lielai nenoteiktībai, ko radījušas klimata pārmaiņas. Tāpēc šajā stratēģijā mēs izklāstījām redzējumu un konkrētus pasākumus mežu kvantitātes un kvalitātes palielināšanai Eiropas Savienībā.

Ir skaidrs, ka koksne nav neierobežots resurss. Dalībvalstīm tas jāņem vērā. Mums jāsaglabā savi meži veselīgi un noturīgi – planētas un iedzīvotāju labā, kā arī uzņēmējiem. Oglekļa piesaistītāji, arī mežos, pēdējos gados ir samazinājušies. Dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība šim riskam, par ko tās ir atbildīgas saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Ja mēs rūpēsimies par mežiem un pienācīgi tos apsaimniekosim, tie var palīdzēt mums sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķus un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

Viens no ierosinātajiem mērķiem ir "pilnvērtīgi izmantot Eiropas atkrastes (valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos) vēja enerģijas potenciālu". Latvijā ir bijuši vairāki plāni izveidot sauszemes un atkrastes vējparkus, bet viens no lielākajiem šķēršļiem līdz šim ir bijusi negatīva attieksme pret tiem sabiedrībā. Vai jūs par to zināt un vai jums ir priekšlikumi, kā to pārvarēt?

Pirmkārt, Latviju var apsveikt. Atjaunojamie energoresursi jau veido vairāk nekā 40% no jūsu valsts energoresursu struktūras. Jums ir liels potenciāls būt līderiem tīras enerģijas jomā Eiropā. Vējš patiešām ir būtiska tās daļa. Latvijas atveseļošanas plāns "NextGenerationEU" ietvaros paredz reformas un investīcijas, lai pilnībā atraisītu jūsu potenciālu, īpaši modernizējot elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus, kuros atjaunojamos energoresursus var vieglāk izmantot.

Protams, šo reformu un ieguldījumu panākumu atslēga būs sabiedrības atbalsts. Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, mums jānodrošina lielāka iedzīvotāju līdzdalība atjaunojamo energoresursu projektos, rīkojot sabiedriskās apspriešanas un veidojot regulāru dialogu ar vietējām iestādēm un projektu izstrādātājiem. Mums ir pilnībā jāiesaista vietējā sabiedrība.

Kā ES nodrošinās, ka oglekļa tarifi saglabās bloka ekonomikas konkurētspēju? Piemēram, kāpēc lai tie neveicinātu tirdzniecību starp trešajiem spēlētājiem, piemēram, Ķīna un Latīņameriku vai Āfriku?

Pirmkārt, es uzskatu, ka arī pārējā pasaule sāk apzināties faktus: visur dramatiski pieaug izmaksas, kas rodas, ja nekas netiek darīts, lai apturētu globālo sasilšanu. Stiprs lietus un plūdi Ķīnā, bet arī nāvējoša temperatūra Kanādā un mūžīgā sasaluma kušana Sibīrijā – tie ir tikai daži piemēri. Tāpēc cīņa pret klimata pārmaiņām ir patiesi globāla lieta.

Lai aicinātu pārējo pasauli noteikt oglekļa cenu un investēt klimatam draudzīgā ražošanā, mēs ierosinājām oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Oglekļa cena jāievieš visur. Eiropas rūpniecība un uzņēmumi tagad veic lielas investīcijas klimatam draudzīgās tehnoloģijās. Nebūtu taisnīgi, ja trešo valstu uzņēmumi grautu šos centienus, pārpludinot mūsu ES iekšējo tirgu ar lētiem, bet oglekļietilpīgiem produktiem. Uzņēmumiem jāmaksā par oglekli, ko tie ieved Eiropā. Taču, kad citu valstu ražotāji ierodas mūsu tirgū ar tīriem produktiem, viņiem nekas nav jāmaksā.

Otrkārt, mēs esam pasaulē lielākais vienotais tirgus – tā ir realitāte un ES lielākais spēks. Protams, mums ir jāsaglabā konkurētspēja. Labā ziņa ir tāda, ka mūsu rūpniecība virzās uz priekšu. Eiropas uzņēmumi jau virza zaļo pārkārtošanos. Tie izstrādā tīras jaunas tehnoloģijas un produktus. To darot, uzņēmumi rada ilgtspējīgas, vietējas un labi apmaksātas darbavietas visā Eiropā. Šī pārkārtošanās sniedz tiem milzīgas iespējas izveidot ilgtspējīgu, tīru produktu tirgu visā pasaulē. Tie ir sapratuši, ka Eiropas zaļais kurss ir viņu iespēja apsteigt globālos konkurentus un gūt iniciatora priekšrocības. Jo ātrāk mēs virzāmies, jo lielāks ir pieprasījums visā pasaulē pēc novatoriskām tehnoloģijām, kas radītas Eiropā.

ES zaļais kurss ir viens no ambiciozākajiem pasaulē, taču pastāv arī kritisks viedoklis, ka pat ar to nepietiek, lai sasniegtu Parīzes nolīguma klimata mērķus. Vai tomēr pietiek?

Ar Eiropas zaļo kursu Eiropa atrodas līderpozīcijās. Ja citi mums sekos, spēsim planētas sasilšanu noturēt zem 1,5 grādiem. Tāpēc mēs mudinām visas pārējās valstis, kurām ir vērienīgi mērķi klimata jomā, arī nākt klajā ar skaidru plānu, kā tos sasniegt. Šāda būs mūsu pieeja ANO Konferencē par klimata pārmaiņām (COP-26), kas šoruden notiks Glāzgovā.

Man ir pamatoti iemesli ticēt, ka mēs to varam izdarīt. Pasaule patiešām ir pamodusies. Vecā ekonomika, kas uzskata, ka milzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pieņemamas, ir sasniegusi savas robežas. Turklāt pēdējā laikā ir daudz panākts.

Pirms gada Amerikā joprojām bija valdība, kas diez ko negribēja neko darīt klimata aizsardzības jomā. Tagad ASV ir atkal mūsu pusē. Pēdējos mēnešos daudzas svarīgas rūpnieciski attīstītās valstis ir apņēmušās sasniegt klimatneitralitātes mērķi un nospraudušas konkrētus datumus. Pasaulē atzīti uzņēmumi ir paziņojuši par miljardiem investīciju klimatam draudzīgā ražošanā un produktos. Tas viss iet pareizajā virzienā. Taču, protams, mums ir jāturpina aktīvi strādāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Urzula fon der Leiena Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form