Taču Spaisera pētījums, kas pagaidām vēl nav ne publiskots, ne arī recenzēts, liecina par pretējo. Spaisers apgalvo, ka runājis ar 143 vīriešiem un 57 sievietēm, kas centušies mainīt orientāciju, un secinājis, ka 66 procenti vīriešu un 44 procenti sieviešu ieguvuši labas heteroseksuālās funkcijas - noturīgas, mīļas heteroseksuālas attiecības pēdējā gada laikā un pietiekami lielu emocionālo apmierinājumu, kuru spējuši novērtēt ar vismaz septiņām ballēm pēc desmit baļļu sistēmas.
Pēc viņa teiktā, tiem, kas mainījuši orientāciju, vismaz reizi mēnesī bijis apmierinošs heteroseksuāls kontakts, un viņi gandrīz ne reizi vai arī ļoti reti domājuši par kādu sava dzimuma partneri seksuālā kontakta laikā.
Viņš arī noskaidrojis, ka 89 procenti vīriešu un 95 procenti sieviešu nav izjutuši vai arī izjutuši pavisam niecīgā mērā negribētas homoseksuālas izjūtas. Tikai 11 procenti vīriešu un 37 procenti sieviešu apgalvoja, ka viņiem pilnībā pazudušas izjūtas, kas liecinātu par homoseksuālismu.
"Tie ir cilvēki, kuri jau gadiem ilgi nav bijuši apmierināti par savām seksuālajām izjūtām," viņš paziņoja televīzijas pārraidē "Good Morning America". Taču viņiem izdevies tikt vaļā no šīm izjūtām, viņš piebilda.
Šis pētījums atdzīvinājis debates par "labošanas terapiju" jeb ārstēšanu nolūkā mainīt seksuālo orientāciju. Spicers apgalvo, ka geji, kuriem ir liela motivācija, patiesībā ar lielu pūļu palīdzību var mainīt savu orientāciju.
Taču kritiķi apšaubījuši pētījuma ticamību jau pirms tā publiskošanas, kas paredzēta Amerikas Psihiatrijas asociācijas gadskārtējā sanāksmē Ņūorleānā.
Vēl vienā pētījumā, kuru paredzēts prezentēt vienlaikus ar Spicera atklājumu, apgalvots pilnīgi pretējais. Psihologi Ariels Šidlo un Mihaels Šrēders, kuriem pieder privātprakse Ņujorkā, atklājuši, ka lielākajai daļai no 215 homoseksuālistiem, kuri izgājuši attiecīgo terapijas kursu, nav izdevies mainīt seksuālo orientāciju. Arī šis pētījums pagaidām nav ne publiskots, ne recenzēts.