Libānas mārciņas vērtība attiecībā pret dolāru piedzīvojusi strauju kritumu, kā rezultātā strauji kāpušas pārtikas preču cenas.
Tik liels Libānas mārciņas vērtības kritums piedzīvots pirmos reizi kopš 2019. gada, kad Libānā notika plaši protesti pret korupciju valdošajā šķirā.
"Šis ir modinātāja zvans visiem Libānas līderiem, ka tuvojas sociālais sprādziens," sacīja viens no protestētājiem Beirūtā.
Libānas prezidents Mišels Auns aicinājis armiju un drošības spēkus iejaukties un atvērt protestētāju nobloķētos ceļus.
Drošības spēki līdz šim atturējušies aktīvi iejaukties.
"Ceļu bloķēšana ir nepieņemama un drošības spēkiem un armijai ir jāpilda savi pienākumi un jānodrošina likumu ievērošana," paziņoja prezidents, kura sacīto citē ziņu aģentūra NNA.
Aculiecinieki ziņo, ka nobloķēti arī ceļi, kas savieno Beirūtu ar Libānas ziemeļiem un dienvidiem.
Protestētāji sociālajos medijos aicinājuši cilvēkus viņiem pievienoties, lai izglābtu valsti no pilnīga ekonomiskā un sociālā sabrukuma.
Libānieši dzīvo bez valdības kopš 10.augusta, kad demisionēja premjerministrs Hasans Diabs.
Diaba valdība atkāpās, reaģējot uz plašiem sabiedrības protestiem pret politisko eliti, ko izraisīja 4.augustā Beirūtas ostā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 190 cilvēki un vēl 6000 tika ievainoti. Sprādziens vēl vairāk saasināja postošo ekonomisko un finansiālo krīzi, kurā tiek vainota sistemātiska korupcija un nolaidība.
Diabs vada pagaidu valdību, taču Libānas premjerministra amatam nominētajam Saadam Hariri kopš oktobra nav izdevies izveidot jaunu kabinetu.
Libānā pašreiz valdošā ekonomiskā krīze ir lielākā kopš 1990. gada, kad beidzās 15 gadus ilgušais pilsoņu karš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
