Libānas jaunieši saceļas pret konfesiju sistēmu
Foto: EPA/LETA

Tuvos Austrumus pārņēmušie protesti devuši jaunu stimulu Libānas jauniešiem, kuri sākuši paši savu sacelšanos sociālajā tīklā "Facebook", mēģinot, kaut arī nesekmīgi, sagraut Libānas konfesiju sistēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izmantojot Tunisijas un Ēģiptes protestētāju lozungus, sociālajos tīklos nesen parādījušās vairākas lapas, kurās Libānas jaunieši tiek mudināti gāzt šīs Vidusjūras valsts konfesionālo "režīmu" vai rīkot "dusmu dienu" pret konfesiju sistēmu, korupciju un nabadzību.

"Libānas jaunieši, sacelieties pret šī režīma despotismu," vietnē "www.facebook.com/lebrevolution" raksta Maahmuds al Hatibs, kurš piesaistījis vairāk nekā 10 000 draugu.

Tomēr novērotāji un šīs iniciatīvas sācēji labi apzinās, ka mainīt sistēmu, kurā lielākā daļa valdības un citu amatu tiek piešķirti pēc reliģiskās piederības, nevis nopelniem, prasīs grūtu cīņu.

"Libānieši vienmēr lepojas ar savu brīvību un demokrātiju salīdzinājumā ar citām arābu valstīm," teica 24 gadus vecais datoranalītiķis Hasans Šumans, kurš atbalsta pārmaiņas. "Taču arābu valstīm katrai ir savs diktators, turpretim mums tādu ir vismaz septiņi vai astoņi," viņš piebilda, ar to domājot politiskos līderus, kuri valda Libānā un pārstāv dažādas kristiešu un musulmaņu kopienas.

Atšķirībā no citām Tuvo Austrumu valstīm Libānas valdības sistēma sakņojas 1943.gada varas dalījuma līgumā, kas tika noslēgts, kad valsts ieguva neatkarību no Francijas.

Lai saglabātu līdzsvaru starp 18 reliģiskajām sektām, līgums paredz, ka prezidentam jābūt kristietim maronītam, premjerministram - sunnītam un parlamenta spīkeram - šiītam. Citi valdības posteņi arī tiek piešķirti atkarībā no reliģiskās piederības.

"Libānā kompetencei nav lielas nozīmes," teica Libānas universitātes politikas zinātņu profesors Gasans al Azizi. "Katras kopienas līderis ieceļ sava klana locekļus augstākajos amatos, un tas padara mūsu valsts administrācijas sistēmu satrunējušu."

Pēc viņa teiktā, šādas sistēmas maiņa ir grūtāks uzdevums nekā diktatora gāšana.

Reliģijai ir tik svarīga nozīme visos Libānas sabiedrības aspektos, ka pat sekulārie politiķi ir spiesti pievienoties šai sistēmai, ja viņi vēlas izdzīvot, viņš norādīja.

Tomēr dažiem pašreizējie nemieri arābu pasaulē dod iemeslu cerēt, ka pārmaiņas ir iespējamas, neraugoties uz dziļo sašķeltību valstī, kurā uz Rietumiem orientētā nometne konkurē ar Irānas un Sīrijas atbalstīto "Hizbollah" bloku.

"Ēģiptes un Tunisijas revolūciju mācība mums liek aizmirst visas mūsu domstarpības par labu kopīgajam mērķim," teica 39 gadus vecais Abu Rīms, kurš administrē "Facebook" lapu ar nosaukumu "Libānas tauta vēlas gāzt konfesiju sistēmu".

Pēc viņa teiktā, 6.martā Beirūtā notiks atklāts saiets, lai izplānotu nākamo gājienu pēc tam, kad lapa bija ieguvusi vairāk nekā 10 000 piekritēju. "Nekas nav neiespējams, pat ja tas nozīmē, ka mūs priekšā sagaida garš ceļš," sacīja Abu Rīms.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form