Lībijas aizsardzības ministrs otrdien atsaucis savu paziņojumu, ka atkāpjas no amata bruņoto grupu sarīkotā ministriju aplenkuma dēļ, tas noticis vien dažas stundas pēc lēmuma atstāt amatu, vēsta raidsabiedrība BBC.
"Es nekad nepieņemšu politikas vadīšanu ar ieroču spēku. Tas ir uzbrukums demokrātijai, ko esmu zvērējis aizsargāt," otrdien par savu atkāpšanos paziņoja aizsardzības ministrs Mohameds al Bargati.
Tomēr vēlāk ministra birojs izplatīja paziņojumu, ka atkāpšanās nav oficiāli iesniegta, sekojot premjerministra Ali Zeidani lūgumam.
"Premjers ir lūdzis aizsardzības ministram atsaukt to [atkāpšanos] un viņš [ministrs] ir apstiprinājis, ka turpinās savu darbu un pauda izpratni par pašreizējiem apstākļiem valstī," teikts aizsardzības ministra biroja paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Lībijas aizsardzības ministrs otrdien paziņoja, ka atkāpjas no amata, protestējot pret kaujinieku organizēto divu valdības ministriju aplenkumu Tripolē.
Mohameds al Bargati bija pirmais valdības ministrs, kurš paziņoja par atkāpšanos jau vairāk nekā nedēļu ilgstošā Tieslietu un Ārlietu ministrijas aplenkuma dēļ.
Bruņotās grupas ministriju aplenkumu nav izbeigušas arī pēc tam, kad svētdien pagaidu valdība izpildīja viņu galveno prasību, pieņemot likumprojektu, kas paredz no politiskajiem procesiem izslēgt gāztā līdera Muamara Kadafi laika amatpersonas.
Kopš Kadafi gāšanas nemierīgās Lībijas pagaidu parlaments norāda, ka jauno likumu varētu piemērot aptuveni 40 no 200 deputātiem, amatu varētu zaudēt arī Lībijas premjerministrs Ali Zeidans, kura atkāpšanos pieprasa daļa protestētāju.
Diplomāti ir satraukti, ka parlamenta piekāpšanās un balsošana bruņota spiediena ietekmē varētu iedrošināt daudzās bruņotās grupas, kas valstī saimnieko kopš Kadafi gāšanas.
Lībijas Ārlietu ministrijas ēku bruņoti vīri ielenca 27.aprīlī, bet Tieslietu ministrija tika aplenkta pagājušo otrdien. Aplenkums turpinās vēl šajā nedēļā.
"Mēs esam apņēmības pilni turpināt mūsu kustību, līdz atkāpsies [premjerministrs] Ali Zeidans," paziņoja demonstrantu līderis Osama Kabars.
Tikmēr Tieslietu ministrijā vairāki kaujinieki informēja, ka sākuši atkāpties un vēlas, lai kāds no ministrijas ierodas pārņemt ēku.
Pagaidām nav skaidrs, kas stāv aiz šiem protestiem, bet daļa novērotāju tur aizdomās Lībijas islāmistus, kuri enerģiski atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu.
2011. gadā Lībijā sākās tautas sacelšanās un pilsoņu karš, kura laikā gāza diktatoru Muamaru Kadafi. 20. oktobrī pēc pēdējā Kadafi atbalstītāju bastiona Sirtas krišanas nemiernieki gāzto diktatoru nogalināja.
Kopš tā laika kārtību Lībijā cenšas uzturēt pagaidu valdība, tomēr lielas problēmas tai rada daudzās bruņotās grupas, kas pēc revolūcijas beigām nav nolikušas ieročus, kuri lielā skaitā valstī pieejami no Kadafi armijas krājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
