Lielais hadronu paātrinātājs sasniedz rekordlielu jaudu
Foto: CERN

Lielajā hadronu paātrinātājā veiksmīgi īstenots protonu kūļu sadursmes eksperiments ar rekordlielu jaudu septiņu triljonu elektronvoltu apmērā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to paziņojis laikraksts "The Guardian", kas veica tiešo interneta translāciju no Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN), kur noticis eksperiments.

Sasniegtā enerģija ir maksimālā, ko jebkad izdevies iegūt elementārdaļliņu paātrinātājos. Iepriekšējais rekords Lielajā hadronu paātrinātājā reģistrēts 22. martā, kad protonu kūļu sadursmes īstenotas ar 3,48 triljonu elektronvoltu jaudu.

Pirmās divas protonu kūļu palaišanas otrdien beigušās ar neveiksmi. Pirmajā mēģinājumā protonu kūļiem nav izdevies sadurties ar 2,2 triljonu elektronvoltu jaudu, jo notikuši enerģijas padeves traucējumi. Pēc remontdarbiem tie novērsti, taču otrais mēģinājums izgāzies kļūmes dēļ, kas radusies jaunajā jaudīgu paātrinātāja magnētu dzesēšanas sistēmā.

Kā vēstīts, CERN pārstāvis Stīvs Maijers mēneša sākumā skaidroja, ka jau līdz marta beigām paātrinātājs darbosies ar rekordlielu jaudu septiņu triljonu elektronvoltu apmērā.

Taču, lai veiktu protonu kūļu sadursmes eksperimentus, kuriem nepieciešama ieplānotā, divreiz lielāka - 14 triljonu elektronvoltu - jauda, tunelī nepieciešams veikt profilaktiskos darbus.

Šim nolūkam 2011. gada beigās paātrinātājs tiks izslēgts uz aptuveni vienu gadu.

Pēc Maijera vārdiem, Lielā hadronu paātrinātāja apturēšanas iemesls ir nevis sākotnējās projektēšanas kļūmes, bet gan defekti, kas atklājušies jaudīgu magnētu dzesēšanas sistēmā. Tieši šo defektu dēļ 2008. gadā tunelī notikusi liela hēlija noplūde, un paātrinātājs apturēts jau drīz pēc palaišanas.

Kā vēstīts, paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz 20 gadus. Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.

Pētnieki cer, ka ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību viņi varēs gūt priekšstatu par to, kas noticis sekundes triljono daļu pēc Lielā sprādziena, un veiksmes gadījumā rast atbildes uz dažiem no fizikas pamatjautājumiem, kas attiecas, piemēram, uz masas dabu vai citu dimensiju esamību.

Zinātnieki ik pa brīdim saskaras ar dažādām problēmām paātrinātāja darbībā.

Kā vēstīts, pirmo reizi tas tika iedarbināts izmēģinājumiem 2008. gada 10. septembrī, bet vēlāk dažādu traucējumu dēļ tā darbība vairākkārt apturēta un atkal atjaunota.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form