Lielbritānija apsver iespēju pastiprināt savu militāro potenciālu Baltijas valstīs kā Krieviju atturošu faktoru, piektdien, 28. jūnijā, paziņojusi Lielbritānijas aizsardzības ministre Penija Mordonta, kas ieradusies Klaipēdā uz Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) militārajām mācībām "Baltic Protector 2019".
"Apvienotās Karalistes vēstījums ir šāds – mēs esam šeit, gatavojamies te būt ilgi un darīt vēl vairāk," viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai BNS.
Kā kopīgā preses konferencē ar Mordontu norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, šīs mācības "sūta spēcīgu stratēģisku vēstījumu" ne tikai ar savu nosaukumu, bet arī ar savu komplekso raksturu un norises vietu.
"Mēs tiecamies parādīt, ka varam atbildēt uz drošības izaicinājumiem," viņš uzsvēris.
"Mēs parādam, ka esam vienoti un labi sagatavojušies. Krievija kļūst aizvien neatlaidīgāka, mēs redzam, ka tā dislocē lielākus spēkus un jaunu bruņojumu, un varam iztēloties, kādi scenāriji iespējami nākotnē," sacījusi Mordonta.
Pēc viņas teiktā, Lielbritānijas vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki stiprina savu gatavību veikt visdažādākās misijas.
"Šo mācību laikā vērojām lielāko Karalisko jūras spēku dislokāciju Baltijas jūrā vairāk nekā simts gadu laikā," uzsvērusi britu ministre. "Tas stiprina mūsu spējas pieskaņoties [situācijai], dislocēt vairāk nekā 10 000 cilvēku dažādās misijās – vai nu neatkarīgi, vai NATO operāciju sastāvā."
"Mēs tiecamies darīt vairāk. Viens jautājums, ko mēs apspriedām šās dienas tikšanās laikā, ir mūsu darbības turpmākais ritms – mācības, bet arī regulāra patrulēšana, kā arī resursi, ko mēs ar to saistīsim," viņa sacījusi.
"Ir skaidrs, ka mēs cenšamies paveikt vairāk ar tādām iniciatīvām kā JEF, bet arī ar citām lietām visā Lielbritānijas valdībā, arī citos departamentos, lai stiprinātu drošību un elastību Baltijas valstīs un visā reģionā. Esam mainījuši savus budžetus, lai labāk fokusētos uz visu reģionu, un turpināsim to pārskatīt, paturot prātā konkrētas iespējas."
Kā ziņots, piektdien Klaipēdā tiekas Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu aizsardzības nozares vadība, lai atzīmētu pirmo gadadienu, kopš šie spēki sasnieguši pilnu operacionālo gatavību, un apstiprinātu dalībvalstu apņēmību vajadzības gadījumā reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem.
Kopš maija beigām Baltijas jūrā 3000 karavīru un 17 kuģi no deviņām valstīm – Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – slīpē sadarbības iemaņas un attīsta Apvienoto reaģēšanas spēku gatavību darboties krīzes situācijās.
Apvienotā Karaliste vada arī NATO starptautisko bataljonu Igaunijā un dislocējusi tur aptuveni 900 karavīru. Arī starptautiskajās mācībās "Geležinis vilkas" ("Dzelzs vilks), kas nesen beidzās Lietuvā, piedalījās 120 britu karavīri ar helikopteriem "Apache".
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm. 2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija.
Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tostarp piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Lielbritānija veido Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, taču spēku struktūra tiek veidota elastīgi, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.
