Tomēr fermeri attiecībā uz dzīvajām aitām cieš zaudējumus, jo tās nav iespējams eksportēt sakarā ar eksporta aizliegumu, kas tika ieviests, kad uzliesmoja slimība.
Vislielākos zaudējumus cieš tie fermeri, kas audzē aitas, kuras ir paredzētas nokaut agri, jo jēru gaļa ir iecienīta kontinentālajā Eiropā, bet ne Lielbritānijā. Šādas aitas tiek audzētas Kumbrijas kalnos, Velsā un Devonā. Tā kā ārvalstu tirgi ir slēgti, fermeri cieš lielus zaudējumus no ganāmpulku uzturēšanas, negūstot faktiski nekādus ienākumus.
Lielbritānijas pārtikas ministrs lords Vitijs ceturtdien uzstāsies Nacionālās fermeru apvienības krīzes konferencē Varvikas universitātē. Tiek cerēts, ka viņš paziņos par valdības plāniem iepirkt šīs aitas, nokaut tās un ievietot saldētavās. Valdība tad mēģinātu šo gaļu pārdot Lielbritānijas tirgū, taču paredzams, ka daudz nokauto aitu tik un tā nāksies iznīcināt.
Ceturtdien Lielbritānijas valdība akceptēja iespējamo vakcinācijas plānu. Plānots izveidot ciešu vakcinācijas apli ap Jorkšīras ziemeļiem, ja tiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi un tie virzīsies tālāk uz galveno valsts cūkkopības rajonu Jorkšīras dienvidos. Lēmums par vakcinācijas uzsākšanu būs lielā mērā atkarīgs no galvenā veterināra Džima Skudamora ieteikuma.
Patlaban vairāk nekā 80 tūkstošiem aitu Kumbrijā tiek veiktas asins analīzes, lai noteiktu vai tās nav inficētas. Trešdien tika apstiprināti septiņi jauni inficēšanās gadījumi - pieci Kumbrijā un trīs Jorkšīras ziemeļos, bet otrdien vēl astoņi. Tas ir daudz lielāks inficēšanās skaits nekā vidēji trijās dienās iepriekšējo nedēļu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
