Foto: AP/Scanpix

Pēc mēnešiem ilgas publiskas cīņas par zīdaiņa dzīvību starp vecākiem un slimnīcu, Lielbritānijā vienpadsmit mēnešu vecumā piektdien miris Čārlijs Gards, raidsabiedrībai BBC apstiprinājis ģimenes pārstāvis.

Zēns slimoja ar ārkārtīgi retu ģenētisku slimību, kas izraisa progresīvus smadzeņu bojājumus un muskuļu nespēku.

Ilgstošais un rūgtais strīds starp mazā Čārlija vecākiem un ārstiem bija sabiedrības un mediju uzmanības krustugunīs vairākus mēnešus. Starp tiem, kas publiski pauda atbalstu Čārlija ģimenei, bija arī Tramps un pāvests. Zēna liktenis kļuva par starptautiski apspriestu tēmu.

Pirms sešiem mēnešiem atbildīgā mediķu komanda, iegūstot apstiprinājumus no vairākiem vadošajiem centriem, nonāca pie secinājuma, ka zēna smadzeņu bojājumi ir neatgriezeniski, turklāt mediķi uzskatīja, ka vairs nepastāv iespēja zēnam palīdzēt. Bez vecāku piekrišanas ārstiem nebija tiesību izbeigt Čārlija dzīvības uzturēšanu. Šī iemesla dēļ slimnīca vērsās tiesā.

Vairākās instancēs tiesa nolēma, ka, ņemot vērā ciešanas, ko zīdainis pārdzīvo, viņa interesēs ir dzīvi neturpināt. Tika norādīts, ka ierosinātā eksperimentālā ārstēšana ASV būtu veltīga. Sabiedrībā un medijos izskanēja dažādi viedokļi par to, vai jānodrošina vecākiem visas iespējas, pat ņemot vērā, ka izredzes bija sliktas.

Čārlija vecākus atbalstīja Amerikas neirologs profesors Mičio Hirano, kurš ieviesis eksperimentālu ārstēšanu ar pulveri, ko sauc par nukleozīdu terapiju. Taču Hirano sniedza atbalstu, neizskatot Čārlija pilnu medicīnisko uzskaiti. Tiesā aizstāvis, kas bija pieaicināts pārstāvēt Čārliju, sacīja, ka gadījumā, ja tiek piedāvātas jaunas terapijas, "tiem, kas tās piedāvā, ir pilnībā jāapzinās klīniskais stāvoklis", lai "piedāvājums būtu balstīts uz noteikta pamata un lai tas neradītu viltus cerības".Tāpat tiesā izskanēja diskusija par atšķirīgām ētikas pieejām eksperimentālajai ārstēšanai Lielbritānijā un ASV.

ASV uzskatīts par pieņemamu pacientu ārstēt ar medikamentiem, kas viņam nepalīdz, bet, iespējams, nākotnē kādam varēs palīdzēt. Savukārt Lielbritānijā pacients nevar saņemt medikamentus, par kuriem ārsts zina, ka tie konkrētajam cilvēkam nepalīdzēs.

Čārlija vecāki ar interneta starpniecību saņēma vairāk nekā 80 tūkstošus ziedojumu, kas kopumā veidoja aptuveni 1,3 miljonus sterliņu mārcinu – aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Tiesnesis vērsa uzmanību uz negatīvo faktu par sociālo mediju lietotāju uzskatu, ka ir pareizi izteikt savu viedokli, nezinot lietas aspektus pilnībā.

Ārsti un medmāsas saņēma dažādus, tostarp nāves, draudus, ko Čārlija vecāki nosodīja. Parasti šādos gadījumos mediķu personāls paliek anonīms, taču šajā gadījumā lielās sabiedrības un mediju intereses dēļ viss izvērtās citādāk. Slimnīca pauda uzskatu, ka Čārlija vecāki darīja visu, kas, viņuprāt, bija zēna interesēs, un viņus par to nevar vainot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!