Likums izraisījis masu mediju pārstāvju neapmierinātību, jo to darbība tiks būtiski ierobežota. Nav skaidrs, kā viņi varēs turpmāk pildīt savus pienākumus, piemēram, mītiņos, demonstrācijās vai oficiālajos pasākumos ar valsts amatpersonu piedalīšanos, kur parasti atrodas daudz policistu. Interesants ir arī tūristu liktenis, jo tieši viņi visbiežāk mēdz par piemiņu fotografēt britu policistus.
Jaunais likums ietver diezgan neskaidrus formulējumus. Tajā norādīts, ka "publikācija vai jebkādas informācijas izplatīšana par Lielbritānijas bruņoto spēku, policijas vai specdienestu locekļiem, kura var palīdzēt teroristiem, ir noziegums, kas paredz līdz desmit gadu cietumsodu".
Tas nozīmē, ka tiešajā veidā likums neaizliedz fotografēt cilvēkus formastērpos, taču tā vienlaikus ir problēma, jo frāzi "jebkādas informācijas izplatīšana" var traktēt diezgan dažādi.
Britu žurnālists Olivjē Lorens pauž pārliecību, ka "policijas pārstāvji šo likumu izmantos, lai prese nefilmētu tos notikumus, kurus viņi nevēlas publiskot". "Piemēram, ja notiek absolūti mierīga protesta akcija, bet pūlī ir policists, šādu akciju filmēt varēs," sacīja Lorens. Viņš pauda pārliecību, ka tas ir tiesību pārkāpums.
Jaunais likums neesot iepaticies arī pašiem likumsargiem, kuri nevēlas pārvērsties par "slepeno policiju", kuras nevienam nezināmas darbības var būt ne visai likumīgas un ar laiku izpelnīsies negatīvu iedzīvotāju attieksmi, kaitējot pašiem policistiem.
Savukārt amatpersonas uzskata, ka šāds likums ir nepieciešams, jo policistu fotoattēli un videoieraksti var tikt izmantoti teroristisko aktu organizēšanas nolūkos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
