Vienlaikus Kamerons atgādinājis par bijušā Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieka vēlāk disidenta Aleksandra Ļitviņenko noindēšanā 2006. gadā aizdomās turētā Andreja Lugovoja izdošanas nepieciešamību. Krievijas atteikšanās to darīt ievērojami pasliktināja abu valstu attiecības.
Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam Krievijas ģenerālprokuratūra nosūtījusi pieprasījumus par uzņēmēja Borisa Berezovska ekstradīciju, čečenu separātistu emisāra Ahmeda Zakajeva izdošanu, kā arī vēlējās saņemt vairākus naftas kompānijas "Jukos" darbiniekus. Visos šajos gadījumos britu tiesa atteica ekstradīciju, jo uzskatīja, ka šīm personām Krievijā netiks garantēta taisnīga tiesa.
"Ekstradīcija ir tiesu komptencē. Apsūdzētajam ir tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu," uzstājoties Maskavas universitātē, paziņojis Kamerons.
Kā ziņots, Berezovskis Krievijā ir "aizmuguriski" notiesāts uz 13 gadiem cietumā par vairāk nekā divu miljardu dolāru ( viena miljarda latu) lielu līdzekļu piesavināšanos no kompānijām "AvtoVAZ" un "Aeroflot". Lielbritānijā uzņēmējam ir piešķirts politiskā bēgļa statuss.
Tikmēr Ļitviņenko noindēšanā, izmantojot radioaktīvo poloniju, aizdomās turētais bijušais FDD virsnieks, bet tagad Valsts Domes deputāts Lugovojs izteicis vēlmi tikties ar Kameronu, lai apspriestu lietu, kuras dēļ viņu vēlas redzēt britu likumsragi. Lugovojs ieteicis Kameronam nepolitizēt lietu, kas jau tā ir nodarījusi kaitējumu abu valstu attiecībām.
Jau vēstīts, ka Lugovojs ir galvenais aizdomās turamais Ļitviņenko slepkavībā. Krievija noraidījusi viņa izdošanas pieprasījumu, norādot, ka neizdod savus pilsoņus ārvalstīm.
Vairāki bijušie Lielbritānijas ārlietu ministri atklātā vēstulē Kameronam lūguši viņu "noskaidrot Ļitviņenko lietu", tiekoties ar augstākajiem Krievijas vadītājiem.