"Nākamo pirmdien mums pirmo reizi kopš jūnija [ES] Padomes būs detalizētas diskusijas Vispārējo lietu padomē, [kurā pārstāvēti dalībvalstu ārlietu ministri]," uzrunājot parlamentu, paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs.
Diplomāti sagaida, ka iepriekš notiks apmaiņa ar dalībvalstu pozīciju izklāstu.
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas amatpersonas izplatīja citām ES dalībvalstīm priekšlikumus divu lapaspušu apjomā, taču tie nebija detalizēti, un Londona izvairījusies pat pieminēt ES lauksaimniecības subsīdijas, kā arī britu ES budžeta iemaksu refinansēšanu, kas bija divi būtiskākie jautājumi Lielbritānijas un Francijas domstarpībās jūnijā.
Londonas uzdevumu panākt vienošanos papildus apgrūtina apstāklis, ka vairums dalībvalstu vēlas likvidēt vai vismaz apcirpt ikgadējo britu ES budžeta iemaksu refinansēšnu, kuru 1984.gadā izkaroja toreizējā Lielbritānijas premjerministre Mārgarita Tečere un kas katru gadu sasniedz 4,6 miljardus eiro (aptuveni 3,2 miljardus latu).
Strovs atkārtoja Londonas līdzšinējo pozīciju, norādot, ka Lielbritānija var piekrist atteikties no šīs summas vai to samazināt tikai gadījumā, ja pārējās ES dalībvalstis piekrīt reformēt kopīgi lauksaimniecības politiku, pārskatot līdzšinējo lauksaimniecības ražojumu subsidēšanu, no kuras vislielākā ieguvēja ir Francija.
Savukārt Parīze uzstāj, ka tā nepieļaus nekādu lauksaimniecības subsīdiju pārskatīšanu vismaz līdz 2013.gadam.
Pagājušajā nedēļā notikušajā neformālajā ES dalībvalstu līderu galotņu sanāksmē Francijas prezidents Žaks Širaks paziņoja, ka lielākā daļa dalībvalstu vēlas atgriezties pie tā sauktās jūnija formulas.
Strovs šādu iespēju noraidīja.
"Toreiz jūnijā mēs atteicāmies vienoties, jo Luksemburgas prezidentūras piedāvātais variants nebija pieņemams," uzsvēra britu ārlietu ministrs.