Asanža advokāti paziņojuši, ka šis lēmums tiks pārsūdzēts Apvienotās Karalistes Augstākajā tiesā (Supreme Court).Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā pērn decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida.
Kopš decembra Asanžs valkā elektronisko aproci un viņam noteikts mājas arests.
Viņš atzinis, ka visvairāk baidās no izdošanas ASV, kur, pēc Asanža advokātu domām, viņu varētu ievietot bēdīgi slavenajā Gvantanamo bāzē saistībā ar atklātībai nodotajiem neskaitāmajiem Savienoto Valstu slepenajiem dokumentiem. Zviedrijas prokurori paziņojuši, ka vēlas Asanžu tikai nopratināt un garantē viņa tiesību ievērošanu.
Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi - ASV viceprezidents Džo Baidens viņu nosaucis par "augsto tehnoloģiju teroristu", savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.
Kā jau ziņots, 39 gadus vecais Asanžs 2010.gada 7.decembrī brīvprātīgi padevās Lielbritānijas policijā saistībā ar Zviedrijā izdotu aresta orderi viņa nopratināšanai sakarā ar apsūdzībām par izvarošanu un seksuālu uzmākšanos.
Pēc deviņām cietumā pavadītām dienām Lielbritānijas tiesa atbrīvoja Asanžu pret drošības naudu.
Asanžs kategoriski noraida apsūdzības izvarošanā, norādot, ka ar abām sievietēm viņam bijušas seksuālas attiecības pēc abpusējas piekrišanas.
"WikiLeaks" dibinātājs apsūdzības saista ar nomelnošanas kampaņu pret viņu, lai diskreditētu viņa vadīto vietni.
"WikiLeaks" saniknojusi ASV ar tūkstošiem ASV diplomātisko telegrammu un ar kariem Irākā un Afganistānā saistītu konfidenciālu militāro dokumentu publiskošanu.
"WikiLeaks" apgalvo, ka ASV slepeno dokumentu publiskošana par kariem Afganistānā un Irākā un ASV diplomātijas virtuvi atmasko ASV militāros pārkāpumus karā un pretrunas starp ASV publiskajiem izteikumiem un to, kas paliek aiz slēgtām durvīm.