"Es priecājos, ka līdz ar vienošanos ar Gibraltāra valdību mēs sadarbības garā tagad esam noslēguši vairākas vienošanās ar Spāniju, kas dos iespēju Eiropas Savienībai virzīties uz priekšu un ratificēt visus šos instrumentus," paziņojumā parlamentam teica ārlietu ministrs Deivids Milbends.
Vairāku konvenciju ratificēšanu vairākus gadus aizkavēja Londonas un Madrides domstarpības, kas sakņojās strīdā par suverenitāti pār Gibraltāru - britu koloniju Spānijas galējos dienvidos.
Spānija iebilda pret Lielbritānijas plāniem iecelt amatpersonas Gibraltārā, lai administrētu šos līgumus.
Spānija apgalvoja, ka ar šādu soli tiktu atzīta Gibraltāra kompetence ārpolitikā, ko Spānija noraida.
Spānijas iebildumi neļāva Eiropas Savienībai ratificēt konvencijas, jo Eiropa var tās ratificēt tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.
Milbends teica, ka Spānija piekritusi kompromisam, kas nosaka, ka visi Spānijas sakari ar Gibraltāru saistībā ar šiem līgumiem ies caur Londonu.
1996.gada Hāgas konvencija aptver vecāku strīdus par aizbildnību bērniem un jautājumus par bērnu nolaupīšanu. Keiptaunas konvencija atvieglo lidmašīnu līzinga kompānijām atgūt savas lidmašīnas, ja operatorkompānijas nav spējīgas veikt līzinga maksājumus.
Lielbritānija sagrāba Gibraltāru 1704.gadā, un deviņus gadus vēlāk Spānija atdeva Lielbritānijai suverenitāti pār to, taču kopš tā laika Spānija cīnās, lai atgūtu varu pār šo stratēģiski svarīgo punktu pie ieejas Vidusjūrā.
Pēdējos gados attiecības starp Spāniju, Lielbritāniju un Gibraltāru ir uzlabojušās un, apstiprinot to, ir atcelts aizliegums tiešajiem avioreisiem starp Madridi un Gibraltāru.