Londona jau sen solījusi izmantot sešus mēnešus ilgo Eiropas Padomes (EP) prezidentūru, lai Strasbūrā īstenotu pamatīgas reformas.
Tagad britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC rīcībā nonācis detalizēts plāns par izmaiņu izdarīšanu ECT darbā.
Dokuments iecerēts kā pamats sarunām ar citām EP dalībvalstīm pirms aprīlī Braitonā gaidāmā samita.
Reformu projekts paredz, ka ECT turpmāk nevarēs izskatīt "pēc satura identiskas lietas tām, kurā lēmumu jau pieņēmušas nacionālās tiesas".
Izņēmums būtu pieļaujams tikai gadījumos, kad "nacionālās tiesas nepārprotami pieļāvušas kļūdu savā konvencijas interpretācijā," vai arī lietās, kas "izsauc nopietnus jautājumus par konvencijas interpretācijas vai piemērošanas veidu".
Šādu izmaiņu rezultātā Strasbūrā esošo ECT sasniegtu ievērojami mazāk lietu.
Lielbritānijas valdība arī vēlas, lai cilvēkiem tiktu dots daudz ierobežotāks termiņš, kādā viņi var vērsties ECT - divi, trīs vai četri mēneši pēc galīgā sprieduma nacionālās tiesas augstākajā instancē, nevis pusgads, kā tas ir šobrīd.
Dokuments, kas tiek dēvēts par Braitonas deklarācijas projektu, paredz, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija jāgroza tā, lai tā saturētu divus pamatprincipus.
Pirmkārt, subsidaritātes principu, kas nosaka, ka lēmums pieņemams iespējami zemākajā instancē, un, otrkārt, "standartu atzīšanas princips", kas dod nacionālajām valdībām plašākas manevra iespējas tiesas lēmumu piemērošanā, ņemot vērā konkrētās valsts kultūras, vēsturiskās un filozofiskās īpatnības.
Londona ierosina arī ieviest jaunu procedūru, kuras ietvaros ECT izteiktu konsultējošus viedokļus, kas nebūtu saistoši nacionālajām tiesām.
Lielbritānija pieprasa palielināt arī ECT tiesnešu skaitu, lai tiesa spētu tikt galā ar lielo daudzumu uzkrāto un vēl neizskatīto lietu.
Londona ierosina arī izveidot komisiju, kurai būtu pilnībā jāpārskata Eiropas Cilvēktiesību konvencija un ECT darbība.
Lielbritānijas valdība izjūt arvien lielāku sabiedrības spiedienu, lai tā panāktu Strasbūras pilnvaru ierobežošanu.
Daudzi deputāti un liela daļa vēlētāju pauduši sašutumu par nesenajiem ECT spriedumiem, ar kuriem aizliegts deportēt radikālo islāmistu sludinātāju Abu Katadu un cietumniekiem dotas tiesības piedalīties vēlēšanās.
Tomēr Lielbritānijas ierosinātās reformas tiek pretrunīgi vērtētas, un to īstenošanai nepieciešama visu 46 pārējo EP dalībvalstu piekrišana.
Sagaidāms, ka daļa EP dalībvalstu mēģinās piedāvātās reformas mīkstināt.
Paši ECT tiesneši atklāti iebilst pret daudziem Londonas priekšlikumiem, īpaši pret sibsidaritātes un standartu atzīšanas principu nostiprināšanu Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.
Tomēr EP pastāv plaša vienprātība, ka ECT ir jāmainās. Pirmkārt, neapmierinātību rada pārāk lielā izskatīšanā esošo lietu uzkrāšanās. Otrkārt, valda viedoklis, ka tiesai galvenokārt būtu jāpievēršas pamattiesību jautājumiem.
Tomēr valda liela piesardzība ECT pilnvaru ierobežošanas jautājumā.
Nav vienprātības arī pašā Lielbritānijas valdībā, jo daudzi no koalīcijā esošajiem liberāldemokrātiem nelabprāt piekrīt uzbrukumiem Strasbūras tiesai.