Kārtība, kurā priekšroka dodama vīriešu dzimuma mantiniekam, pastāvēja kopš 1701. gada. Tik pat ilgi darbojās aizliegums monarhiem precēties ar Romas katoļu baznīcas draudžu locekļiem. Arī tas atcelts.
Līdz ar to, ja prinča Viljama un viņa sievas Kembridžas hercogienes ģimenē pirmais bērns būs meita, viņa automātiski kļūs par kroņprincesi, kuras tiesības neapdraudēs iespējama brāļa piedzimšana.
"Uzskats, ka jaunākajam dēlam jākļūst par karali, tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis, vai arī noteikums, ka monarhs drīkst precēties ar jebkuras ticības pārstāvi, tikai ne katoli, vairs neatbilst mūsdienīgas valsts domāšanai," norādījis britu premjers Deivids Kamerons. Viņš gan piebildis, ka monarhs pats nevar būt katolis, jo viņš ir anglikāņu baznīcas galva, taču izņēmumam precībām tikai ar katoļiem, nav jēgas.
Skotijas pārstāvji gan pauduši nožēlu, ka par karali vai karalieni nevar kļūt katoļticīgie. "Būtu jāatrod mehānisms, kas aizsargātu Anglijas baznīcas statusu, bez nepamatotas barjeras par monarha konfesionālo piederību, " sacījis Skotijas premjerministrs Aleks Salmonds.
Tikmēr politiķi, kas iestājas par monarhijas aizstāšanu ar republiku norāda, ka nekas " būtiski nav mainījies". "Monarhija diskriminē katru vīrieti, sievieti un bērnu, kurš nav dzimis [karaliskajā] Vindzoru ģimenē. Apgalvot, ka tai ir kāds sakars ar vienlīdzību, ir pilnīgi absurdi," paziņojis republikāņu kustības pārstāvis Grehems Smits.
Britu Sadraudzības galva - Lielbritānijas karaliene Elizabete II savā runā neminēja mantošanas likumus, taču uzsvēra, ka sieviešu loma ir jāpalielina. "Tas iedrošina mūs
atrast veidus, lai parādītu meitenēm un sievietēm, viņu iespējas visās dzīves jomā," sacīja karaliene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
