Ja gaidāmajā referendumā tiks nobalsots par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons varētu būt spiests atstāt savu amatu, pirmdien Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notikušajā lekcijā "Lielbritānija ES: būt vai nebūt" spekulēja profesors un RJA rektora kandidāts Mels Kenijs.
Viņš skaidroja, ka šādā gadījumā varētu pat krist valdība un uz laiku valstī iestātos konstitucionāla krīze. Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs, kurš iestājas par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, norāda uz ekonomiskajām briesmām izstāšanās gadījumā.
Kā liecina dažādas veiktās aplēses, ja Lielbritānija izstāsies no ES, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu ciest aptuveni 1,77% apmērā, taču pastāv vairākas vēl pesimistiskākas aplēses, sacīja Kenijs. Viņš arī vērsa uzmanību uz Lielbritānijā esošajiem medijiem, kuri ES ierēdņus attēlo kā "birokrātus bez sejas", uzspiežot dažādus noteikumus valstīm. Par piemēru profesors minēja kādu rakstu, kurā spekulēts, ka kāda noteikuma ieviešanas dēļ var ciest Ziemassvētki, jo ES dēļ varētu tikt apgrūtināta dāvanu piegāde.
"Iedzīvotāji vēlas īpašus statusus, taču jāatceras, ka Lielbritānijai jau tagad ir īpašs statuss," viņš sacīja, minot vairākas atrunas, kas attiecas uz valsti. Tomēr, viņa ieskatā, ES arī būtu nepieciešams mainīties. "Nekas nav perfekts, bet soli pa solim ir iespējams uzlabot situāciju. Tas gan ir diezgan filozofisks arguments," viņš sprieda.
Kenijs arī iezīmēja iespējamos Lielbritānijas turpmākos sadarbības variantus ar ES, ja tā referendumā nobalsos par izstāšanos. Viņš pieminēja Norvēģijas un Šveices modeli, kā arī izcēla Pasaules Tirdzniecības organizācijas modeli, kas gan varētu ietekmēt dažāda veida tarifus.
"Citi gan saka, ka problēma nebūs tik liela, taču ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Industrijai? Varbūt tai šāda doma nemaz nepatiks, un tā pieņems lēmumu pārcelties citviet," izteicās profesors.
Viņš skaidroja, ka referenduma dienā notiks mūzikas festivāli, kas ietekmēs gados jaunāko iedzīvotāju dalību. Tāpat jāņem vērā pašas sistēmas maiņa. Ja iepriekš studentus vēlēšanām reģistrējusi universitāte, tā vairs nenotiekot, kas varot būtiski ietekmēt rezultātus. "Ir grūti pierunāt gados jaunākos piedalīties referendumā," viņš atzina.
Profesors arī atzīmēja, ka Lielbritānijas lauksaimnieki bieži vien iestājas pret ES noteikumiem, taču tajā pašā laikā vēlas pieaicināt darbiniekus no Polijas un Latvijas. Līdzīga situācija ir arī citās nozarēs. Tikmēr, ja Lielbritānija referendumā nobalsos par izstāšanos ES, ļoti iespējams, ka Skotijā varētu norisināties jauns referendums par neatkarību, sprieda Kenijs.
Jau vēstīts, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pagājušajā nedēļā žurnālistiem atzina, ja gadījumā Lielbritānija gaidāmajā referendumā nobalsos par izstāšanos no ES, tās turpmākajai sadarbībai pastāv vairāki potenciālie sadarbības modeļi, taču konkrētu atbilžu uz šo jautājumu nav.
Taujāts par gaidāmo referendumu, ministrs iepriekš skaidroja, ka neatkarīgi no tā rezultāta tas atstās nopietnu iespaidu uz tālāku ES attīstību. Viņš skaidroja, ka tas var radīt situāciju, ka arī citas valstis var mēģināt savā labā panākt vairākus izdevīgus izņēmumus. Turklāt ar šo scenāriju ir jārēķinās diezgan nopietni, jo salīdzinoši drīz vairākās ES valstīs gaidāmas vēlēšanas.
"Ja Lielbritānijas vēlētāji lemj par izstāšanos, tas radīs ļoti nopietnu ilgstošu neskaidrības mehānismu. Izstāties var, bet praksē šāds mehānisms vēl nav piemērots," sacīja politiķis un skaidroja, ka daudz kas vēl būs atkarīgs no Lielbritānijas valdības tālākiem soļiem. "Mēs identificējam vairākus scenārijus, kā varētu veidoties Lielbritānijas un ES attiecības," atzīmēja politiķis.
Jau ziņots, ka jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka "palikšanas" nometne atkal ir ieguvusi pārsvaru pēc tam, kad vadībā bija izvirzījušies izstāšanās atbalstītāji.
Referendums par Lielbritānijas dalību ES notiks 23. jūnijā.
