Lielbritānijas likumdevēji piektdien paziņoja, ka, viņuprāt, pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nebūs iespējama Īrijas un Lielbritānijas robeža bez robežkontroles punktiem.
Kā pavēstīja deputāti, viņi "nav spējuši atrast nevienu pašlaik pasaulē strādājošu robežas risinājumu, kas ļauj izvairīties no fiziskas infrastruktūras, ja atšķiras noteikumi un tarifi".
Pārstāvju palātas Ziemeļīrijas lietu komiteja aicināja valdību "izklāstīt, kā tā saglabās atvērtu un neredzamu robežu".
"Mēs neesam redzējuši liecības, kas šobrīd liktu domāt, ka neredzama robeža ir iespējama," teikts komitejas ziņojumā.
Tā norāda, ka Lielbritānijai "vajadzētu palikt, vai būt paralēli muitas savienībai un vienotajam tirgum" "Brexit" pārejas periodā.
""Brexit" panākums vai otrādi ir atkarīgs no Lielbritānijas-Īrijas robežas," sacīja komitejas priekšsēdētājs Endrū Murisons. "Ikviens piekrīt tam, ka robežai pēc "Brexit" ir jābūt tādai pašai kā šodien. Tomēr mēs neesam redzējuši liecības, kas liktu domāt, ka šobrīd ir tehnisks risinājums, kas ļaus izvairīties no infrastruktūras uz robežas."
Lielbritānijas "Brexit" ministrs Deivids Deiviss ceturtdien parlamentā uzstāja, ka "robežas jautājums ir atrisināms, ja mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un, ja mums būs muitas līgums, tas ir atrisināms arī ar tehniskiem līdzekļiem".
Gan Lielbritānija, gan ES solījušas izvairīties no "stingrās robežas" atjaunošanās starp Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un Īriju, kas ir ES dalībvalsts.
Tomēr Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais vienošanās projekts par Lielbritānijas izstāšanos no ES izraisījis jaunas domstarpības ar Londonu, jo projektā paredzēta iespēja, ka Ziemeļīrija pēc "Brexit" varētu saglabāt muitas ūniju ar ES.
Londona nevēlas Ziemeļīrijas nošķiršanu no pārējās Apvienotās Karalistes.
Lielbritānija cer jau aprīlī sākt sarunas par nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ES.