Pēc dievkalpojuma, kas ilga aptuveni stundu, ar karalienes mātes personīgo standartu pārklātais zārks, uz kura atradās arī viņas kronis un balts rožu vainags no meitas - Lielbritānijas karalienes Elizabetes II -, katafalkā tika vests cauri Londonai uz Vindzoras pili, kas kļūs par karalienes mātes mūža mājām.
Zārks ar nelaiķes mirstīgajām atliekām kopš piektdienas atradās Vestminsteras zālē, kur no viņas atvadījās vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Vēl aptuveni 2000 lūgtu viesu bija sapulcējušies abatijā uz dievkalpojumu. Sēru ceremonijā piedalījās 35 britu karaliskās ģimenes locekļi, kā arī Eiropas karalisko ģimeņu 25 pārstāvji un augstas amatpersonas no visas pasaules, tostarp ASV pirmā lēdija Lora Buša.
Nelaiķe tiks guldīta Vindzoras pils Sentdžordža kapelā blakus savam vīram karalim Džordžam VI, kurš mira 1952.gadā 56 gadu vecumā, un meitai princesei Mārgaretai, kura mira februārī 71 gada vecumā. Šajā ceremonijā piedalīsies tikai karalienes mātes tuvinieki.
Bēru laikā Londonas Fondu biržā tika apturēta tirdzniecība. Tāpat darbu pārtraukušas vai vispār nedarbojas daudzas iestādes, kompānijas un veikali, tostarp vadošie lieveikalu tīkli "Tesco Plc", ASDA un "J.Sainsbury". Lielbritānijā lielākais apģērbu veikalu tīkls "Marks and Spencer" arī slēdzis savus veikalus bēru ceremonijas laikā.
Tāpat ir atceltas zirgu skriešanās sacīkstes, kā arī nenotiks tiesas sēdes Anglijā un Velsā.
Londonas ielās pulcējās tūkstošiem cilvēku, no kuriem daudzi jau kopš svētdienas bija ieradušies vietās, kur vislabāk varēja redzēt bēru procesiju. Šādi viņi vēlējās saglabāt atmiņā Lielbritānijas vēsturē nozīmīgu brīdi.
Zīmīgi, ka bērēs piedalījās arī prinča Čārlza ilggadējā draudzene - Kamila Pārkere Boulza. Tomēr abatijā viņa nesēdēja līdzās princim, jo bija uzaicināta kā karalienes mātes draudzene.
Analītiķi norāda, ka šis uzaicinājums ir zīme, ka Elizabete II samierinājusies ar sava dēla prinča Čārlza izvēli un ka princis, iespējams, varēs apprecēt Pārkeri Boulzu. Lielbritānijas sabiedriskā doma pēdējā laikā kļuvusi labvēlīgāka pret prinča attiecībām ar Pārkeri Boulzu, kuru daudzi uzskata par galveno iemeslu prinča Čārlza un princeses Diānas laulības iziršanai.
Lielbritānijas karaliene māte dzimusi 1900.gada 4.augustā kā Elizabete Andžela Margarita Bouza - Laiona, un bija devītais bērns dižciltīgā skotu ģimenē, kurā pavisam bija desmit bērni.
1923.gadā viņa salaulājās ar Jorkas hercogu Albertu, kurš 1937.gadā tika kronēts par karali Džordžu VI pēc tam, kad no troņa atteicās viņa brālis Edvards VIII, kas deva priekšroku mīlas dēkai ar skandalozo šķirteni Volisu Simpsoni.
Otrā pasaules kara laikā viņa kļuva slavena ar to, ka atteicās atstāt nacistu bombardēto Londonu.
1952.gadā Džordžs VI mira ar vēzi, un par karalieni tika kronēta Elizabete II. Džordža VI atraitnei pēc viņas iniciatīvas tika piešķirts tituls karaliene Elizabete - karaliene māte. Lai gan viņai vairs nebija oficiālas lomas, viņa bija sabiedrības uzmanības centrā līdz pat savas dzīves pēdējām dienām. 2000.gadā notika lielas svinības par godu karalienes mātes 100.dzimšanas dienai.
Karaliene māte tika iesaukta par "Lielbritānijā iemīļotāko vecmāmiņu". Prese nenogurstoši aprakstīja viņas garderobi, kaislību uz zirgu skriešanās sacensībām un labu viskiju.