Lielbritānijas karalieni Īrijā sagaida ar demonstrācijām un alu
Foto: EPA-AFI

Lielbritānija karaliene Elizabete II savas vizītes laikā Īrijā sastapusies gan ar laipnu uzņemšanu, gan nikniem protestiem no īru nacionālistu puses, trešdien informē britu raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien karaliene apmeklēja "Piemiņas dārzu" galvaspilsētā Dublinā un nolika vainagu pie pieminekļa tiem varoņiem, kas cīnījušies pret viņas senču valdību, laikā kad Īrija visa bija Lielbritānijas pakļautībā. Vienlaikus daļa no varoņu pēctečiem rīkoja demonstrācijas, iesaistījās sadursmēs ar policiju, apmētāja likumsargus ar akmeņiem, petardēm un alus bundžām. 


Trešdien Elizabete II izrādīja cieņu arī Īrijas nacionālajam lepnumam "Guiness" alum un apmeklēja 1759. gadā dibināto brūzi, taču no produkcijas degustācijas atteicās.

Kā ziņots, Apvienotās Karalistes galva Īriju apmeklē pirmoreiz kopš tās neatkarības pasludināšanas 1922.gadā. Kāmēr Elizabete II un viņas vīrs princis Filips uzturēsies valstī, tiks īstenoti plaši drošības pāsākumi, otrdien informē raidsabiedrība BBC.

Karalisko pāri apdraud īru disidentu  bruņotie grupējumi, kas iebilst pret kādreizējo Īrijas valdnieku atrašanos uz tās zemes un iestājas arī par Lielbritānijas sastāvā esošās Ziemeļīrijas pievienošanu Īrijai.

Drošības pasākumus četras dienas ilgās vizītes laikā nodrošinās 4000 policistu un militārpersonu.

To ka draudi pastāv liecina kādas paštaisītas bumbas atrašana un likvidācija Meinūtas pilsētā 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas Dublinas. 

Īrījas drošības dienestiem karalienes vizīte ir kā treniņš drīzumā gaidāmajai ASV prezidenta Baraka Obamas vizītei Īrijā.

Kā ziņots, pēdējo reizi britu karaļnama galva toreiz vēl Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Īriju apmeklēja 1911. gadā. To paveica karalis Georgs V.

Pēc tam Īrija, bruņotas cīņas iznākumā, atguva neatkarību un 1922. gadā proklamēja republiku. Lielbritānijas sastāvā palika Olsteras province Ziemeļīrijā.

Turpmākajās desmitgadēs tieši Ziemeļīrija un tajā notiekošās britu sadursmes ar īru katoļiem, bija iemesls saspīlētām attiecībām abu valstu starpā.

Tā dēvētā Īru republikāņu armija (ĪRA) rīkoja teroraktus, par kuru mērķiem izraudzījās arī angļu karaļnama locekļus. 1979 gadā Irijā ĪRA kaujinieki nogalināja lordu Luisu Mauntbetenu, karalienes dzīvesbiedra - Edinburgas hercoga onkuli.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form