23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Prognozēt rezultātu ir neiespējami – "par" un "pret" frontes sadalījušās ļoti līdzīgos spēkos, līdz ar to paredzams, ka rezultātu izšķirs pagaidām neizlēmušo vēlētāju balsis. Gaidot, iespējams, ES būtiskāko gada notikumu, portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar scenārijiem, kas Eiropu un tās pilsoņus, tostarp latviešus, varētu sagaidīt pēc referenduma.

Scenārijs Nr. 1 Lielbritānija pamet Eiropas Savienību

Kā tas notiktu: pašlaik nav izveidots precīzs mehānisms, kā kādai no dalībvalstīm izstāties no ES. Lisabonas līgums nosaka, ka valstīm ir šādas tiesības – sāktos izstāšanās process, kas ilgtu vismaz divus gadus. Procesa izstrādes laikā Lielbritānija saglabātu ES dalībvalsts statusu.

Jautājumā par to, kā turpmāk attīstītos Lielbritānijas un ES attiecības, ir vairākas iespējamības. Viena no tām ir, ka Lielbritānija pievienotos Islandei, Norvēģijai un Lihtenšteinai, iegūstot Eiropas ekonomiskās zonas statusu. Cita iespēja ir sekot Šveices piemēram un parakstīt divpusējos nolīgumus.

Trešā un visradikālākā iespēja būtu ar sadarbības līgumiem veidot attiecības pēc pašreizējā ASV un Krievijas parauga. Piedāvājam aplūkot, kā praktiski mainītos dzīve ES pilsoņiem tieši pēc pēdējā no minētajiem variantiem.

Tūrisms

Nepilsoņiem, kas uzturas Latvijā, jau šobrīd nokļūšanai Lielbritānijā ir nepieciešama vīza, jo tā neatrodas Šengenas zonā. Ja referendumā nobalsos "par" izstāšanos, tad vīza būs nepieciešama arī Latvijas pilsoņiem. Visticamāk, ES spētu vienoties ar Londonu, ka pilsoņiem bezvīzu režīms saglabātos, taču ne vairāk kā uz 90 dienām sešu mēnešu laikā. Tikmēr britu mediji brīdina, ka izstāšanas gadījumā varētu ievērojami palielināties aviobiļešu cenas.

Darbs

Nepilsoņiem jau šobrīd nepieciešams iegūt darba atļauju, lai varētu strādāt Lielbritānijā. Tāpēc, ja vien valstis nepanāks savstarpēju vienošanos, Latvijas pilsoņiem būs jāiegūst darba atļauja, lai tur strādātu. Visticamāk, ka šādas atļaujas saņemšanai noteiks pārejas periodu, pēc kura to var iegūt. Nav izslēgts, ka darba atļaujām noteiks kvotas, vai ierobežos to piešķiršanu konkrētām cilvēku grupām.

Izglītība

Ja vien netiks panākta speciāla vienošanās, ES valstu pilsoņi Lielbritānijā tiks uzskatīti par ārzemniekiem. Līdz ar to viņiem varēs noteikt augstāku studiju maksu. Studentu apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus, darbosies vien slēdzot individuālus līgumus starp iesaistītajām pusēm.

Ģimene

ES normas neregulē ar ģimenes likumiem saistītos jautājumus, tāpēc laulību slēgšanai nenoteiks ierobežojumus. Ģimenes locekļu ierašanos Lielbritānijā regulēs valsts likums un ES direktīvas netiks ņemtas vērā. Ja ģimene jau dzīvo Lielbritānijā, īpašumtiesību un bērnu aprūpes jautājumi tiks risināti saskaņā ar Lielbritānijā ierasto praksi, īstenojot arī starptautisko likumu prasības, piemēram, vēstniecības informēšanu, ja tiek lemti jautājumi par Latvijas pilsoņiem.

Īpašums

Ārvalstniekiem Lielbritānijā var piederēt nekustamais īpašums, tāpēc ārzemnieku īpašumu nacionalizēšana nav gaidāma. Taču nodokļu jomā Lielbritānijas varasiestādes ES valstu pilsoņiem varēs piešķirt parasta ārzemnieka statusu un noteikt citādas prasības, nekā saviem pilsoņiem.

Pensijas

Ja apdrošināšanas darba stāžs ir nopelnīts Lielbritānijā, tad to diez vai kāds samazinās, jo tas būtu Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpums. Tiesa, te gan ir jāņem vērā, ka tuvākajā nākotnē briti plāno mazāk pievērst uzmanību Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmumiem Strasbūrā, jo tiek plānots pat atcelt likumu par cilvēktiesībām, kas tiek bāzēts uz šīs konvencijas. Bet jautājumi par Latvijas darba stāža "pārvietošanu" uz Lielbritāniju un atpakaļ var kļūt daudz sarežģītāki - iespējams, būs nepieciešama īpaša starpvalstu vienošanās par šo jautājumu.

Scenārijs Nr. 2 Lielbritānija paliek Eiropas Savienībā

Kā tas notiktu: šajā gadījumā galvenais politisko debašu objekts ES līmenī kļūs darījums, kuru Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un ES Padome noslēdza 19. februārī. Bezprecedenta vienošanās Lielbritānijai paredz vairākas rīcības, paredzot arī iespēju atteikt migrantiem no ES izmaksāt daļu sociālo pabalstu pirmajos četros gados, kopš tie ir ieradušies valstī.

Lai jaunā kārtība stātos spēkā, Eiropas Komisijai jāpiedāvā attiecīgas likumdošanas izmaiņas, bet Eiropadomei tās jāapstiprina. Liela ir varbūtība, ka Eiropas Parlamenta deputāti to negribēs darīt vai arī centīsies iekļaut būtiskus labojumus, lai aizstāvētu savu tautiešu intereses.

Tomēr, ja norobežojas no šīs vienošanās, kura jau eksistē, tad izmaiņas Latvijas pilsoņiem var izskatīties tā:

Tūrisms

Bez izmaiņām.

Darbs

Migrantiem, kuri ieradīsies pirmo četru gadu laikā, kopš darba iegūšanas Lielbritānijā būs aizliegts pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Šī norma būs spēkā septiņus gadus - no 2017. līdz 2023. gadam.

Mācības

Bez izmaiņām.

Ģimene

Tiks samazināti bērnu pabalsti imigrantu bērniem, kuri ir palikuši dzimtenē. Turpmāk šo pabalstu apjoms nebūs fiksēts, bet tiks rēķināts, ņemot vērā cenu līmeni valstī, kurā dzīvo bērns. Tiek plānots, ka indeksācija sākotnēji notiks tiem imigrantiem, kuri būs ieradušies nesen, bet ar 2020. gadu tas attieksies uz visiem 34 000 ārzemnieku, kuri ir iesnieguši pieteikumu šim pabalstam.

Īpašums

Bez izmaiņām.

Pensijas

Bez izmaiņām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!