Savā grāmatā Dorils balstās uz anonīma virsnieka no dienesta MI-6 liecību, kurš ir redzējis dokumentu, kurā minēta nepieciešamība nogalināt Miloševiču.
Pēc Dorila iegūtās informācijas, MI-6 izstrādāja trīs atentāta organizēšanas variantus. Pirmā iespēja bija sagatavot speciālu grupu no serbu opozīcijas. Šis variants bija pozitīvs tajā ziņā, ka īstajiem atentāta organizētājiem nevajadzētu tajā iesaistīties. Taču MI-6 būtu grūti vadīt šo operāciju, kur veiksmīgas izdošanās iespējas bija visai mazas.
Otrais plāns paredzēja, ka Miloševiču būtu jānogalina speciālajai Lielbritānijas karalisko gaisa spēku vienībai, kas izpilda tikai MI-6 un MI-5 uzdevumus. Tam vajadzētu izmantot spridzekli vai snaiperi. Šis būtu bijis optimāls variants, taču, ja operācija neizdotos, nekādi nevarētu noliegt Lielbritānijas specdienestu saistību ar šo operāciju, raksta vēsturnieks.
Trešais variants paredzēja, ka Dienvidslāvijas prezidentam būtu jāiet bojā īpaši organizētā autokatastrofā.