Prasītājs Tonijs Niklinsons pēc 2005.gadā pārciestā insulta ir pilnībā paralizēts no kakla uz leju, bet viņa prāta spējas nav skartas.
57 gadus vecais vīrietis spēj sazināties ar ārpasauli tikai ar datora palīdzību, kuru vada ar acs kustībām, un savu dzīvi uzskata par "trulu, nožēlojamu, pazemojošu, necienīgu un neizturamu".
Viņa paralīze ir tik smaga, ka, atņemot viņam dzīvību, ārstam būtu jāpārkāpj asistētās pašnāvības robežas.
Tieslietu ministrija vēlējās, lai viņa lieta tiktu pārtraukta, apgalvojot, ka tikai parlaments var mainīt likumu, kas attiecas uz slepkavību.
Savukārt Niklinsona sieva Džeina atbalsta savu vīru un norāda, ka viņas cīņa par to, lai ārsts varētu likumīgi palīdzēt viņas vīram izbeigt mokpilno dzīvi, ir guvusi lielu atbalstu sabiedrībā.
"Vienīgais veids, kā atvieglot Tonija ciešanas, būtu viņu nogalināt. Nav absolūti nekā cita, ko varētu darīt viņa labā," intervijā britu raidorganizācijai BBC norādīja Džeina.
Tiesnesis Viljams Čārlzs noraidīja tikai vienu daļu no Niklinsona prasības, ļaujot pārējo lietu virzīt tālāk.
Tiesnesis paziņoja, ka prasītājam nav reālistiskas izredzes pārliecināt tiesu, ka "valsts iekšējie likumi un prakse nespēj adekvāti regulēt aktīvās eitanāzijas praksi", norādot, ka tiesai nevajadzētu iesaistīties debatēs, jo tā ir parlamenta lieta, bet pārējo lietu atļāva virzīt tālāk.
Lielbritānijas likumi aizliedz veikt eitanāziju un asistēto pašnāvību, tomēr janvārī likumdevējiem tika ierosināts apsvērt iespēju grozīt likumu, lai atļautu ārstiem palīdzēt dažiem nedziedināmi slimiem pacientiem izbeigt mokpilno dzīvi.