Lielbritānijai jāatrod iespējas izaudzēt vairāk pārtikas, patērējot mazāk ūdens, energoresursu un mēslojuma, lai mazinātu globālās sasilšanas ietekmi uz lauksaimniecību un palīdzētu paēdināt pasaules iedzīvotājus, kuru skaits aizvien pieaug, pirmdien paziņojusi britu valdība. Vienlaikus tā norādījusi arī uz saprātīga un taupīga patēriņa nepieciešamību.

Kā uzsvēris vides aizsardzības ministrs Hilarijs Bens, pērn pieredzētais krasais pārtikas un naftas cenu pieaugums līdz ar nopietno sausumu Austrālijā parādījis pasaulei, ka steidzami jāizstrādā pārtikas drošības plāns.

"Mums radikāli jāizvērtē, kā mēs ražojam un patērējam pārtiku," viņš uzsvēris paziņojumā, kura mērķis ir aizsākt valstī diskusiju par pārtikas drošības jautājumiem.

Pārtikas un lauksaimniecības problēmām tika pievērsta īpaša uzmanība arī jūlijā Itālijā notikušajā G8 samitā. Pasaules bagātāko valstu līderi vienojās piešķirt nabadzīgajām valstīm finansiālo palīdzību 20 miljardu dolāru (10,1 miljarda latu) apmērā investīcijām lauksaimniecības attīstībā, lai palīdzētu tām mazināt pārtikas trūkumu.

Pēkšņa svarīgāko lauksaimniecības kultūru - rīsu, kukurūzas un kviešu - cenu celšanās 2008.gada pirmajā pusē izraisīja spriedzi un nemierus vairākos pasaules rajonos. Kā uzskata zinātnieki, globālā sasilšana nākotnē var izraisīt postošu sausumu un apdraudēt ražas.

Bens uzsvēris, ka lauksaimniekiem nāksies pieņemt jaunas metodes, lai audzētu lielākas ražas, vienlaikus taupīgāk izturoties pret resursiem - ūdeni, degvielu, mēslojumu. "Pasaules mērogā mums jāsamazina [siltumnīcefekta gāzu] izmešu apjomi un jāpielāgojas klimata pārmaiņām, kas noteiks, ko un kur mēs varēsim audzēt," viņš piebildis.

Kā lēš Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, lai 2050.gadā paēdinātu paredzamos deviņus miljardus pasaules iedzīvotāju, pārtikas ražošanai šai laikā jāpalielinās par 70%.

2007.gadā pārtikas ražošana un patēriņš radīja aptuveni 18% no Lielbritānijas siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, kamēr nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 7%.

Lielbritānijai, kas 37% pārtikas importē, arī jāatrod iespējas ierobežot pārtikas izšķērdēšanu un jānodrošina lielāka pārtikas un dzērienu ražošanas nozares ilgtspējība, piebildis ministrs.

Britu valdības konsultācijās par to, kā šai nozarei jāattīstās līdz 2030.gadam, iecerēts izvērtēt visu pārtikas apgādes ķēdi - no tās audzēšanas un sadales līdz mazumtirdzniecībai un utilizācijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!