Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti tiksies Krievijā 17. jūlijā, un, kā norāda diplomāti, šajās sarunās par Kalnu Karabahas likteni beidzot varētu tikt panākts būtisks progress.
Rietumvalstis bažījas, ka gadījumā, ja reģionā no jauna sāksies karadarbība, tiks apdraudētas Azerbaidžānas Kaspijas jūras naftas un gāzes piegādes.
"Mēs mudinām Armēnijas un Azerbaidžānas prezidentus atrisināt dažas vēl palikušās domstarpības un pabeigt galīgās vienošanās izstrādāšanu," teikts kopīgajā ASV, Francijas un Krievijas prezidentu paziņojumā.
Šīs trīs valstis īsteno kolektīvo vadību tā dēvētajā Minskas grupā, kas darbojās kā vidutājs Karabahas konfliktā.
Kalnu Karabaha ir "de facto" neatkarīga armēņu republika Dienvidkaukāzā, kam ir ļoti cieša saistība ar Armēnijas republiku, bet kas oficiāli joprojām skaitās Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par ilgstošu strīdu iemeslu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
1994. gadā abas valstis parakstīja pamiera līgumu, taču pārtrauca tiešos ekonomiskos un transporta sakarus.
Vairāku gadu ilgušu sarunu laikā tā arī nav izdevies atrisināt strīdu starp Azerbaidžānu un Armēnijas cieši atbalstītajiem Kalnu Karabahas separātistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
