Konkrēti, pagājušā mēneša laikā Lietuvā ieceļojuši 4050 cilvēki, bet izceļojuši 3422.
Mazliet vairāk par pusi jeb 56,2% ieceļojušo ir reemigranti, bet arī lielākā daļa izceļojušo – 70,8% – ir Lietuvas pilsoņi.
Iepriekšējā reize, kad Lietuvā fiksēta negatīva migrācijas bilance, bija 2019. gada janvārī, kad no valsts izceļoja par 68 cilvēkiem vairāk nekā ieceļoja.
Saskaņā ar Statistikas departamenta aplēsēm visa pagājušā gada laikā Lietuvā ieceļojuši aptuveni 40 000 cilvēki, bet izceļojuši apmēram 29 200.
Kā norādījis Lietuvas Bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vecākais ekonomists Toms Šaudvītis, pozitīvā migrācijas bilance īslaicīgā perspektīvā daļēji atrisina darbinieku trūkuma problēmu.
"Uzņēmumi var pieņemt vairāk darbinieku, līdz ar to arī uzņemties vairāk jaunu pasūtījumu un aktīvāk attīstīties. Taču pieaugošā imigrācija palielina darbinieku piedāvājumu un var palēnināt darba samaksas pieaugumu noteiktās ekonomiskās darbības nozarēs," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka daudzi imigranti, parasti ārvalstnieki, iekārtojas darbā transporta un būvniecības nozarēs.
Vienlaikus eksperts atzinis, ka pašreizējā pozitīvā migrācijas bilance ilgākā perspektīvā nebūt nesola noteikti atrisināt Lietuvas demogrāfiskās problēmas – iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos.
"Nav skaidrs, vai iebraukušie ārvalstnieki integrēsies Lietuvas sabiedrībā, vai paliks te uz ilgāku laiku un vai tik strauja ārvalstnieku imigrācija vēl turpināsies," viņš piebildis.
