Foto: Reuters/Scanpix

Lietuvas Ģenerālprokuratūra apsūdzējusi bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu organizētas 160 militārpersonu un politisko darbinieku grupas izveidošanā nolūkā vēlreiz iekļaut Padomju Savienības sastāvā neatkarību atguvušo Lietuvas valsti.

Viļņas apgabaltiesā, kas šonedēļ sāka izskatīt 1991.gada 13.janvāra lietu, piektdien sākta Ģenerālprokuratūras apsūdzības raksta nolasīšana. 91 gadu veco Jazovu, kas ir viens no 65 šajā lietā apsūdzētajiem un dzīvo Maskavā, tiesas sēdē pārstāv Lietuvas valsts iecelts advokāts.

Saskaņā ar apsūdzību Jazovs šādu grupu veidojis kopā ar bijušo PSRS iekšlietu ministru Borisu Pugo, PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) priekšsēdētāju Vladimiru Krjučkovu un Komunistiskās partijas politbiroja locekli Oļegu Šeņinu, kuru vairs nav starp dzīvajiem.

Kā norādījuši prokurori, Jazovs šādi rīkojies, zinot, ka Lietuva laikā starp abiem pasaules kariem bijusi neatkarīga valsts un 1990.gada 11.martā paziņojusi par neatkarības atjaunošanu.

Jazovam izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Viņš tiks tiesāts par starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret cilvēkiem, par starptautisko humanitāro tiesību aizsargātu personu nogalināšanu vai ievainošanu, par aizliegtiem militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un aizliegtu militāro līdzekļu lietošanu.

Apsūdzības rakstā teikts, ka Jazovs, izmantojot Komunistiskās partijas atbalstu un veidojot dažādas organizācijas, kopā ar saviem līdzgaitniekiem uzdevis citām amatpersonām "izstrādāt plānu varas pārņemšanai Lietuvā un izveidot ieņemamo stratēģiski svarīgo objektu sarakstu, iekļaujot tajā valsts varas un pārvaldes institūcijas, sabiedrības informēšanas, komunikāciju un satiksmes objektus".

Operācijas plānošanas grupa paredzējusi arī citus soļus ārkārtējā stāvokļa vai prezidenta pārvaldes ieviešanas gadījumam un noteikusi, kādas militārās vienības jāpārdislocē uz Lietuvu un kāda būs Lietuvā dislocēto karaspēka daļu un citu militāro struktūru loma šajā operācijā.

Ģenerālprokuratūras apsūdzības rakstā teikts, ka saskaņā ar Jazova un viņa līdzgaitnieku rīkojumu Viļņā, 107.motorizētajā strēlnieku divīzijā, 1990.gada nogalē izveidots operācijas štābs, kurā līdz ar pašu Jazovu iekļauts arī Krjučkovs un Pugo, bet štāba darbībā piedalījušies arī Šeņina norīkotie Lietuvas komunistiskās partijas darboņi Mīkols Burokevičs, Vladislavs Šveds un Aļģimants Naudžūns.

1991.gada 11.janvārī sākta Padomju Savienības agresija pret Lietuvu. Ieņemta Aizsardzības departamenta Alītas tehniskā skola un sagrābta munīcija, bet 107.divīzijas karavīri, izmantojot tankus, pretgaisa aizsardzības sistēmu, Kalašņikova automātus un ložmetējus, ieņēmuši Aizsardzības departamenta administratīvo ēku Viļņā, kas palika ieņemta līdz pat 1991.gada augusta pučam.

Kā norādīts apsūdzības rakstā, 76.gaisa desanta divīzijas un 107.motorizēto strēlnieku divīzijas 106.tanku pulka karavīri ar militāro tehniku ieradušies pie Preses nama Viļņā un sākuši starptautiskajās humanitārajās tiesībās aizliegtu militāru uzbrukumu pret civiliedzīvotājiem, kas strādāja šajā ēkā vai aizsargāja to. Preses nama ieņemšanas laikā karavīri nodarījuši kaitējumu civiliedzīvotāju veselībai, vajājuši viņus politisku un nacionālu motīvu dēļ un lietojuši iebiedēšanas un terora līdzekļus un starptautiskajās tiesībās aizliegtus militāros līdzekļus.

Kā ziņots, 1991.gada 13.janvāra lietu, kas apjoma ziņā ir plašākā neatkarīgās Lietuvas tiesībaizsardzības vēsturē, Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt trešdien. Klātienē tiks tiesāti tikai divi no 65 apsūdzētajiem, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Piektdien tiesa nolēma, ka apsūdzētos Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus var tiesāt aizmuguriski.

1991.gada janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!