Lietuvā bijušo VDK darbinieku notiesā par atbalstu padomju genocīdam
Foto: DELFI

Kauņas apgabala tiesa par atbalstu padomju okupācijas varas iestāžu īstenotajam genocīdam piespriedusi piecu gadu cietumsodu bijušajam Lietuvas PSR Valsts Drošības komitejas darbiniekam Staņislovam Drēlingam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesa noteikusi, ka sods Drēlingam jāizcieš labošanas darbu iestādē, soda izpildes laiku rēķinot no apcietināšanas dienas, bet spriedumu vēl var pārsūdzēt Lietuvas apelācijas tiesai. Notiesātais šobrīd ir 84 gadus vecs.

Kā atzinusi tiesa, Drēlings, būdams Lietuvas PSR VDK struktūras vecākais operatīvais pilnvarotais, 1956.gada oktobrī piedalījies slepenā operācijā, kuras laikā aizturēts viens no lietuviešu nacionālo partizānu kustības komandieriem - Ādolfs Ramanausks-Vanags - un viņa sieva Birute Mažeikaite.

Pēc aizturēšanas Ramanausks-Vanags gadu turēts VDK cietumā Viļņā, nežēlīgi spīdzināts gan fiziski, gan psiholoģiski un 1957.gada septembrī ar toreizējās Lietuvas PSR Augstākās tiesas lēmumu notiesāts uz nāvi. Spriedums viņam izpildīts Viļņā tā paša gada novembra beigās.

Lai gan apsūdzētais noliedzis dalību minētajā slepenajā operācijā, tomēr lietas materiāli ļauj tiesnešu kolēģijai apgalvot, ka viņš tajā piedalījies un ar savu darbību palīdzējis citiem okupācijas varas pārstāvjiem, norādīts tiesas paziņojumā.

Prokurors apsūdzētajam lūdza piespriest septiņu gadu cietumsodu, bet tiesa ņēmusi vērā gan Drēlinga vecumu un veselības stāvokli, gan to, ka šajā operācijā viņam bijusi otršķirīga loma un ka lietas izskatīšana turpinājusies jau ilgi.

Pret padomju okupācijas varu Lietuvā pēckara gados cīnījās 50 000 partizānu. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 21 000 bruņotās pretestības dalībnieku, viņu ģimenes locekļu, tuvinieku un atbalstītāju.

Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Lietuvas tiesas padomju varas īstenotās represijas un izsūtīšanas var pielīdzināt genocīdam, pierādot, ka šo noziegumu mērķis bija iznīcināt būtisku lietuviešu tautas daļu. Par padomju laikā sociālu vai politisku iemeslu dēļ pastrādātām slepkavībām, ja tās nav apdraudējušas lietuviešu tautas pastāvēšanu, nevar tikt piespriests sods kā par genocīdu, bet tiesai jāizvērtē, vai tās nav atzīstamas par cita veida noziegumu pret cilvēci.


    Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

    Comment Form