Foto: Reuters/Scanpix
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien savā ikgadējā ziņojumā Seimam uzsvērusi, ka pēdējā laikā pieaugusi sabiedrības saliedētība un atbildība par savu valsti, bet vienlaikus Lietuva centusies veidot ap sevi drošības un demokrātijas loku reģionā.

"Lietuva kļūst stiprāka un vienotāka, aizvien vairāk cilvēku apzinās atbildību par savu valsti. Mēs esam saliedējušies svarīgam uzdevumam - Tēvzemes aizsardzībai. Esam izšķīrušies uz laiku atgriezties pie obligātā karadienesta. Jautājums - ko es varu darīt, lai mana valsts būtu stiprāka un drošāka, - šodien skan ikvienā sirdī," sacījusi prezidente, uzsverot, ka Lietuvas drošību stiprina ne tikai armija, bet ikviena pilsoņa ikdienas darbs.

Pēc Grībauskaites teiktā, Lietuva gādā ne tikai par sevi, bet cenšas dot ieguldījumu arī visa reģiona drošībā.

"Lietuva ne tikai pati atbrīvojusies no enerģētiskā jūga, uzceļot sašķidrinātās gāzes termināli un veidojot nepieciešamos starpsavienojumus. Mēs iedrīkstējāmies ierosināt izmeklēšanu pret [Krievijas gāzes koncernu] "Gazprom" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Drosmīgā un konsekventā Lietuvas stāja šajā cīņā palīdzēs garantēt visa reģiona enerģētisko drošību," viņa uzsvērusi.

"Mēs arī pārliecinājām Eiropadomi, ka dezinformācija indē visu eiropiešu prātus, un Eiropas Komisija ķērusies pie vienotas atbildes gatavošanas, lai aizsargātu informācijas telpu un padarītu nekaitīgu agresīvu propagandu," norādījusi Grībauskaite. "Iedrīkstēties sacīt patiesību saviem partneriem pat tad, kad tas var būt neizdevīgi tev pašam, nebaidīties uzņemt triecienu un pacietīgi aizstāvēt pamatvērtības - tas ir nepieciešamais nosacījums Eiropas vienotībai un drošībai. Iedrošinādami Ukrainu, Gruziju un Moldovu, aizstāvēdami šo valstu suverenitāti, palīdzēdami Austrumu partnerības valstīm veikt tiesiskās reformas, mēs pamazām veidojam ap Lietuvu drošības un demokrātijas loku. Šobrīd mūs novērtē par patiesu vārdu, par atbalstu, par atbildīgu viedokli."

Prezidente savā ziņojumā pievērsusi uzmanību arī Lietuves ekonomiskajām veiksmēm, atzīmējot, ka eiro ieviešana noritējusi gludi, iekšzemes kopprodukts tuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim, pasaules tirgum Lietuva piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus un produkciju, strauji aug informācijas tehnoloģiju un dzīvības zinātņu industrija. "Šogad esam sākuši sarunas par Lietuvas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Tas ir mūsu sasniegumu novērtējums. Daudzos rādītājos apsteidzam Rietumeiropas valstis. Lietuvas finansiālais stāvoklis ir stabils, parādsaistības - nelielas, kredīti - lēti. Mums ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, strādīgi cilvēki un lieliska infrastruktūra. Trūkst tikai mērķtiecīgu lēmumu, lai Lietuvas ekonomika augtu straujāk un būtu pievilcīgāka uzņēmējdarbības attīstīšanai," viņa norādījusi.

Īpaši prezidente izcēlusi dažādu brīvprātīgu sabiedrisko aktivitāšu lomu valsts stiprināšanā. "Privātās iniciatīvas, neafišēta brīvprātīgā darbība un personiskā atbildība paveic to, ko nespēj valsts aparāts, kļūstot par atbildi nevēlamajai birokrātiskajai praksei uzņēmumos, slimnīcās, tiesās un ministrijās. Bezmaksas juridiskā palīdzība studentu "Tiesību klīnikā", franciskāņu sniegtā cerība ģimenēm, kas sastapušās ar vēzi, entuziasti, kas neļauj iet zudībā ielu talantiem, - tas viss dara brīnumus. Brīvprātīgie šobrīd ir vajadzīgi visur - ne tikai armijā," sacījusi Grībauskaite, aicinot cilvēkus nestāvēt malā, palīdzēt valstij un sabiedrībai, novērst netaisnības.

Viņa norādījusi, ka ārējie draudi palīdzējuši saliedēt sabiedrību, tuvinot ne vien politiskos oponentus, bet arī Lietuvā dzīvojošās tautības, un īpaši pieminējusi krievu un poļu radiostaciju "Russkoje radio" un "Znad Wilii" žurnālistus, kuri "palīdz saviem klausītājiem atšķirt melus no patiesības".

Savā ziņojumā Grībauskaite iestājusies par referendumu dubultpilsonības jomā, aicinājusi sabiedrību mainīt attieksmi pret bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, kritizējusi Eiropas Savienības līdzekļu izšķērdēšanu, iedzīvošanos valsts dienestā, vēlētāju masveida pārreģistrēšanos uz citām dzīvesvietām pirms šopavasar notikušajām pašvaldību un mēru vēlēšanām un gadījumus, kad likums tiek mainīts viena konkrēta cilvēka, uzņēmuma vai partijas interesēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!