Vienu no tām - kreiso partiju "Fronte" - veidojis pretrunīgi vērtētais politiķis bijušais Viļņas vicemērs Aļģirds Paleckis, kas šā gada janvārī par kritiskiem izteikumiem tika izslēgts no Sociāldemokrātu partijas. Sestdien notikušajā partijas dibināšanas kongresā Viļņā viņš ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
Savukārt Kauņā izveidota partija "Arodorganizāciju centrs", kas gatavojas aizstāvēt arodbiedrību intereses. To vadīs cits bijušais sociāldemokrāts - pašreizējais arodapvienības "Sandrauga" līderis Ķēstutis Juknis. Pēc viņa teiktā, Lietuvā izveidojusies tāda situācija, ka darba devēji, gūstot milzīgu peļņu, ne vien ietekmē politisko varu, bet arī paši piedalās likumu pieņemšanā, bet arodbiedrību tiesības pastāvīgi tiek ierobežotas un vērojama nekontrolēta darbinieku ekspluatācija.
Aļģirds Paleckis par savu nodomu veidot jaunu partiju vai kustību paziņoja jau janvāra beigās. Frontes partija sevi raksturo kā sociāldemokrātiskas ievirzes politisko spēku, solās "aizstāvēt darba ņēmēju, nevis biznesa pārstāvju intereses" un neslēpj nodomu piedalīties rudenī gaidāmajās Seima vēlēšanās.
Frontes partijas dibināšanas kongresā piedalījās aptuveni 400 delegāti, kas pārstāvēja vairāk nekā 1300 partijas biedrus.
Pēc Palecka teiktā, vairākums jaunās partijas biedru agrāk nav piederējuši pie politiskajām partijām, bet aptuveni ceturtā daļa ir bijušie sociāldemokrāti.
"Šobrīd ir svarīgi atmodināt Lietuvu, vienkāršos cilvēkus (..), lai viņi atgūtu ticību politikai, jo šis vārds kļuvis par lamuvārdu," viņš sacījis žurnālistiem.
Par savām galvenajām sāncensēm vēlēšanās Frontes partija uzskata sociāldemokrātus un Darba partiju, bet, ja tai izdotos iekļūt Seimā, pieļauj sadarbību ar savulaik impīčmenta ceļā no amata atceltā Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa partiju "Kārtība un taisnīgums".
Paleckis savas līdzšinējās politiskās karjeras laikā pievērsis sev uzmanību ar iebildēm pret Baltijas valstu un Polijas kopīgās atomelektrostacijas būvei nepieciešamās nacionālās investīciju kompānijas LEO LT izveidi, aicinājumiem nacionalizēt valsts lielāko laikrakstu "Lietuvos Rytas", kas, viņaprāt, "pārdevies oligarhiem", kā arī apgalvojumu, ka ar profesionālās mākslas atbalstu jānodarbojas elitei. Viņa mēģinājums tiesas ceļā atjaunot savu darbību Sociāldemokrātu partijā beidzās nesekmīgi.
Tikmēr pirms nedēļas izveidotā Lietuvas Tautas atdzimšanas partija, ko vada pazīstamais izklaides biznesa pārstāvis Arūns Vaļinsks, svētdien pulcējās uz atkārtotu dibināšanas kongresu, jo pirmajā reizē no aptuveni 1500 biedriem tās biedriem kongresā piedalījās tikai aptuveni 200 cilvēki un tika izteiktas šaubas, vai to var atzīt par pietiekamu pārstāvību.
Ziņu aģentūra ELTA atgādina, ka šobrīd Lietuvā reģistrētas vairāk nekā 30 politiskās partijas, bet tikai 18 no tām ir mandāti Seimā vai pašvaldībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
