Lietuvas Ārlietu ministrija ir nobažījusies par pēdējā laikā vērojamajiem centieniem piemērot tirgus aizsardzības mehānismus Baltijas valstu savstarpējā tirdzniecībā un vēlētos atteikties no savstarpējām antidempinga sankcijām.
Par to šodien, tiekoties ar Latvijas vēstnieci Lietuvā Mairu Moru, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrijas sekretārs Darjuss Jurgeļavičs.

Jurgeļavičs sacīja, ka šādi pasākumi rada draudus trīspusējā brīvās tirdzniecības līguma funkcionēšanai, biznesa attiecību attīstībai un kavē Baltijas valstu ražošanas gatavošanos konkurēt kopīgajā Eiropas Savienības (ES) tirgū.

Latvijas Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (VITAB) ir ierosinājis noteikt pagaidu antidempinga tarifu 0,17 litu (0,03 lati) par kilogramu apmērā "Panevezio pienas" pienam un 0,34 litus (0,06 lati) par kilogramu "Zemaitijos pienas" un "Pieno zvaigzdes" pienam. Lēmums par šādu sankciju ieviešanu vēl jāpieņem Latvijas valdībai.

Savas bažas par VITAB lēmumu Lietuvas Ārlietu ministrija pauda notā, kas Latvijas Ārlietu ministrijai tika iesniegta 6.februārī.

Lietuva aicinājusi 17.februārī Viļņā sarīkot triju Baltijas valstu apvienotās komitejas sēdi, lai apspriestu VITAB lēmumu par antidempinga nodevu ieviešanu no Lietuvas importētajiem piena produktiem un visus ar to saistītos apstākļus. Lietuva kopš šā gada 1.janvāra pārņēmusi Baltijas Ministru padomes rotējošo vadību.

Uz apvienotās komitejas sēdi Lietuva ir sagatavojusi arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju iesniegto Baltijas Ministru padomes rekomendāciju projektu.

Tajā ieteikts pieņemt politisku lēmumu, lai Baltijas valstis savstarpējā tirdzniecībā nepiemērotu tirgus aizsardzības līdzekļus.

Sakarā ar ES paplašināšanos arī Eiropas Komisija pagājušajā gadā nolēma neuzsākt antidempinga lietas pret kandidātvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!