Ministre tomēr nerunāja par Lietuvas militāro un civilpersonu pilnīgu izvešanu no Afganistānas un sacīja, ka Lietuva tāpat kā NATO plāno nākotnē koncentrēties uz Afganistānas spēku apmācīšanas misijām.
Ir gaidāms, ka Goras province rudenī tiks minēta starp tiem Afganistānas reģioniem, kas ir gatavi sākt atbildības nodošanas procesu.
"Nevajadzētu notikt nekādām lielām pārmaiņām attiecībā uz Lietuvu, mēs jau apsveram mūsu variantus, tā saukto pārejas procesu un iespēju nodot atbildību Goras provincē vietējiem drošības spēkiem vēlākais [2013.gadā]. Tas ir ļoti drīz," aģentūrai BNS sacīja Juknevičiene.
"NATO ir nolēmusi izbeigt galvenās kaujas darbības [Afganistānā] līdz 2014.gadam un turpmāk koncentrēties uz apmācības misijām. Tieši to mēs plānojam. Mēs jau esam sākuši [Goras provinces] policistu apmācību sadarbībā ar [ASV] Pensilvānijas štatu, un šī apmācība ir veiksmīga. Mūsu īpašie spēki arī apmāca attiecīgos vietējos spēkus," piebilda ministre.
Juknevičiene arī pauda uzskatu par to, kā Lietuvu varētu ietekmēt ASV administrācijas šonedēļ paziņotais lēmums līdz nākamā gada vasarai izvest no Afganistānas 33 tūkstošus amerikāņu karavīru.
ASV prezidents Baraks Obama televīzijas uzrunā trešdienas vakarā paziņoja par plānu jau jūlijā sākt ASV karavīru izvešanu no Afganistānas, lai beigtu ilgo, dārgi izmaksājošo karu un ASV varētu vairāk pievērsties savu ekonomikas problēmu risināšanai. Sākot no jūlija līdz gada beigām ASV izvedīs 10 tūkstošus savu karavīru, bet līdz nākamās vasaras beigām - vēl vairāk nekā 23 tūkstošus karavīru.
"Šī ziņa nav negaidīta, tas bija plānots solis, un mums nevajadzētu aizmirst, ka ASV pagājušajā gadā ieveda papildspēkus Afganistānā. Tā ir papildināto spēku samazināšana, tomēr tā nenozīmē pilnīgu izvešanu. Galvenā ziņa ir tā, ka, lai gan saglabājas grūta situācija, ir uzlabošanās pazīmes kopš 2009.gada," sacīja Juknevičiene.
"Lietuvas klātbūtne [Afganistānā] nav salīdzināma ar ASV vai Lielbritānijas [karavīru] skaitu, un tā šeit nespēlē ievērojamu lomu, tomēr vissvarīgākais ir NATO solidaritāte," uzsvēra ministre.
Atbildot uz jautājumu, kā ASV karavīru izvešana ietekmētu drošības situāciju Afganistānā, ministre sacīja: "Es uzskatu, ka šādi soļi ir labi apsvērti."
Afganistānā pašlaik atrodas apmēram 240 Lietuvas karavīru. Aptuveni 150 no viņiem dien Goras provinces atjaunošanas vienībā un vietējās policijas apmācības grupā. Nacionālā atbalsta elementa loģistikas speciālisti dien Kabulā, gaisa spēku instruktori darbojas apmācības misijā Kandahāras lidostas bāzē, bet Īpašo spēku eskadrons "Aitvaras" veic operācijas Zabulas provincē.
Lietuva kopš 2005.gada NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā vada Goras provinces atjaunošanas vienību, kas ir izvietota provinces galvaspilsētā Čagčaranā. Viens no misijas galvenajiem uzdevumiem ir veicināt Afganistānas centrālās valdības ietekmi, palīdzēt radīt drošu vidi, ieviest stabilitāti un radīt atbilstošus apstākļus provinces un valsts atjaunošanai.
Juknevičiene iepriekš bija atzinusi, ka Lietuva kaut daļu no sava militārā kontingenta Goras provincē vēlētos izvest 2012.gada beigās.
Lietuvas Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Eitvīds Bajarūns aprīlī sacīja, ka pēc Lietuvas karavīru aiziešanas no Goras provinces tur nepaliks arī Lietuvas civilpersonas, jo situācija vēl nebūs tāda, lai iztiktu bez militārpersonu palīdzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
