Kā norādījis Pocjus, nav runa par pašu augstāko kaujas gatavības pakāpi.
"Tas nozīmē, ka mēs vairāk novērojam, vairāk esam karaspēka daļās, vairāk mācāmies un gatavojamies kaujas darbībai. Piemēram, ja parastos apstākļos kuģis varētu iziet dienas vai divu laikā, tad šobrīd tas notiktu dažās stundās vai vēl ātrāk," skaidrojis Oleks.
Nedz ministrs, nedz Bruņoto spēku pavēlnieks nav atbildējuši uz jautājumu, kad šāda paaugstināta kaujas gatavība ieviesta.
Prezidente Daļa Grībauskaite piektdien apmeklējusi Klaipēdu, lai iepazītos ar Jūras kara spēku stāvokli, un atzinusi to par labu.
Pēc viņas teiktā, Lietuvas flote nav liela, bet aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām un manevrētspējīga. "Šābrīža situācijai mūsu sagatavotība ir pietiekama. Ja būs nepieciešamība pēc labākas sagatavotības, mums, bez šaubām, palīdzēs NATO partneri," viņa norādījusi.
Vaicāta, vai Lietuvai būtu vajadzīga pretraķešu sistēma "Patriot", prezidente atbildējusi īsi: "Tas nav šīs diskusijas jautājums." Iepriekš par to runājis premjerministrs Aļģirds Butkevičs, norādot, ka nesaskata vajadzību Lietuvā dislocēt "Patriot".
"Lēmumu pieņems speciālisti pēc konsultācijām ar mūsu partneriem atkarībā no tā, kāda būs mūsu nākotnes situācija - drošības parametri, finansiālās iespējas," skaidrojusi Grībauskaite.
Jau ziņots, ka trešdien Lietuvas prezidente apmeklēja Gaisa kara spēku aviobāzi pie Šauļiem, kur tika iepazīstināta ar to, kā organizēta Lietuvas un NATO gaisa telpas novērošanas un aizsardzības sistēma un kādas procedūras tiek veiktas, reaģējot uz gaisa telpas pārkāpumiem.
Otrdien NATO rīkoja ārkārtas apspriedi par situāciju Ukrainā pēc Polijas un Lietuvas pieprasījuma sākt NATO konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu, kas paredz kopīgi apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību un drošību.
Trešdien ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels paziņoja, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, paplašinot aviācijas mācības Polijā un nodrošinot lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.
Ceturtdien Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle", pievienojoties četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo NATO misiju uz četriem mēnešiem pārņēma ASV. Šauļos nolaidušās arī divas lidmašīnas KC-135, kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā. Ar tām atlidojis iznīcinātājus apkalpojošais personāls - vairāk nekā pussimts cilvēku.
Savukārt Polijas Lasko aviācijas bāzē 12 ASV iznīcinātāju F-16 ierašanās gaidāma pirmdien, vēsta "Wyborcza.pl." Reizē ar iznīcinātājiem ieradīsies 300 karavīri, kas tos apkalpos. Oficiāli šīs lidmašīnas piedalīsies mācībās, kas nākamnedēļ notiks Polijā, bet neoficiāli tiek runāts, ka ASV tādējādi apliecina atbalstu Polijas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas invāzijas Krimā.
Poliju un Baltijas valstis satrauc ne tikai aizvien pieaugošā spriedze ap Ukrainu, bet arī Krievijas karaspēka mācības, kas tajā pašā laikā rīkotas Kaļiņingradā bez iepriekšēja brīdinājuma un izmantojot taktisko bruņojumu. Ziņots arī, ka pēdējā laikā Krievijas armijas lidmašīnas atkal biežāk redzētas Baltijas jūrā pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.
