Foto: DELFI
Lietuvas Valsts drošības departamentam (VSD) ir aizdomas par vēl vienu incidentu, kas pagājušajā nedēļā varētu būt noticis Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kura tiek celta netālu no Lietuvas robežas, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis VSD preses pārstāvis Vītauts Makausks.

Pēc viņa teiktā, VSD pārbauda minēto informāciju. Ja šī ziņa apstiprinātos, tas būtu jau otrais atklātībā zināmais incidents Astravjecas AES būvdarbu laikā.

Arī vides ministrs Ķēstutis Trečoks, kas šobrīd uzturas vizītē Gruzijā, atzinis, ka ir dzirdējis par jaunu incidentu, kurš esot nopietnāks par iepriekšējo, bet nekas konkrētāks šobrīd viņam nav zināms.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs aģentūrai paziņojis, ka ministrija gatavojas nosūtīt Baltkrievijai notu, pieprasot vai nu sniegt paskaidrojumus par notikušo, vai atspēkot šo informāciju.

Maija sākumā plašsaziņas līdzekļos jau izskanēja informācija, ka aprīļa vidū spēkstacijas būvlaukumā sagruvušas kādas ēkas balsta konstrukcijas. Interneta izdevums atsaucās uz būvdarbos iesaistītas organizācijas darbinieku, kurš norādīja, ka tas nebūt neesot pirmais negadījums šajā objektā, bet atbildību par notikušo neviens nav uzņēmies.

Spēkstacijas pārstāvis šīs ziņas vispirms nosauca par "pilnīgām blēņām", bet Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Baltkrievijas vēstnieku un iesniedza viņam notu par medijos aprakstīto incidentu, pieprasot pēc iespējas drīzāk sniegt par to izsmeļošu informāciju.

Vēlāk Baltkrievija apstiprināja ziņu par incidentu būvlaukumā, bet raksturoja to kā nebūtisku, norādot, ka runa ir nevis par sabrukušām konstrukcijām, bet vienīgi par "sagatavošanās darbu defektu".

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".

21. un 22.jūnijā Lietuvā gatavojas ierasties delegācija no Baltkrievijas, lai pārrunātu abu valstu domstarpības attiecībā uz Astravjecas AES drošību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!