Lietuvas eksperts: no Latvijas faktiski nekas nav palicis
Foto: DELFI

"Paraugieties uz Latviju, no valsts faktiski nekas nav palicis, vienīgi tukšas, neapdzīvotas zemes. Visi latvieši bēg no savas valsts. Amerikas Savienotajās Valstīs jau tiek rakstīts par iespēju Latvijā nometināt dažādus emigrantus. Mūs gaida līdzīgs liktenis," otrdien Lietuvā ziņu aģentūras ELTA sarīkotajā ekonomistu diskusijā brīdinājis pērn dibinātās "Žaļģires nacionālās pretošanās kustības" dalībnieks Rolands Paulausks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diskusijā ekonomikas eksperti prognozējuši, ka pārāk liela atkarība no Skandināvijas komercbankām draud iedzīt Lietuvu bankrotā, un pasaules ekonomiskā krīze tuvāko gadu laikā var pazudināt valsti, ja vien pie varas esošie nespers pienācīgus soļus situācijas glābšanai.

Kā negatīvu paraugu viņi minējuši Latvijas situāciju. Kā izteicies Rolands Paulausks, divdesmit gados Lietuva ne tikai nav kļuvusi brīva, bet no viena jūga nonākusi citā. Viņaprāt, tieši ārvalstu komercbankas šobrīd rada lielākos draudus Lietuvas ekonomikai.

"Ārvalstu korporācijas apkrāpj ne tikai vienkāršos cilvēkus, bet arī varas pārstāvjus. Tā vien liekas, ka ierēdņu naivumam nav robežu. Patiesībā taču Skandināvijas bankas vienīgi grib Lietuvā nopelnīt, mūsu liktenis tām rūp vismazāk," viņš sacījis.

Kā izteicies politiķis un ekonomists Ģedimins Jakavonis, kas arī pārstāv šo kustību, komercbankas cenšas pieradināt visus sabiedrības slāņus no jauniešiem līdz pensionāriem ņemt kredītus, neaizdomājoties, ka tie viņus var pazudināt.

Līdzīgās domās ir arī Seima Budžeta un finanšu komitejas loceklis Vītauts Galvons.

"Varas iestādes un biznesmeņi pieradinājuši cilvēkus pie kredītiem un sociālajiem pabalstiem, bet pilnīgi atradinājuši strādāt," viņš sacījis, paužot bažas, ka Lietuvu drīz var piemeklēt "bankrotējušās Īslandes vai Latvijas liktenis".

Kā uzskata deputāts, pirmās bankrota pazīmes jau saskatāmas - lai gan valdība runā par pirmajām ekonomikas atgūšanās pazīmēm, viņaprāt, Lietuvai draud bankrots, kas saistīts gan ar cilvēku personiskajiem bankrotiem, gan darbaspēka aizplūšanu no valsts.

Skeptiskāk Skandināvijas banku draudus vērtējis ekonomikas eksperts Stasis Jakeļūns, tomēr arī viņš atzinis, ka gadījumā, ja valdība neko nedarīs, Lietuva dažu desmitu gadu laikā varētu bankrotēt.

"Sen zināms, ka aplamu lēmumu nodarītais kaitējums var parādīties arī pēc divdesmit gadiem, un šobrīd tas ir īpaši reāli," viņš izteicies.

Jakeļūns kritizējis valdību par nepietiekamu tirgus regulēšanu un paudis bažas, ka bezprincipiālie ierēdņi var kļūt atkarīgi nevis paši no savas gribas, bet no tāda tirgus, kāds būs patvaļīgi izveidojies ārvalstu biznesa interešu ietekmē.

Konferences dalībnieki vienprātīgi atzinuši, ka vieni no lielākajiem draudiem šobrīd lietuviešiem saistās ar kompānijām, kas piedāvā ātros kredītus. Krītoties apgrozījumam, šādus kredītus ar milzīgām procentu likmēm sākuši piedāvāt arī tirdzniecības centri un sadzīves tehnikas veikali.

Kā uzskata Jakeļūns, valstij jānosaka ierobežojumi attiecībā uz šādu kredītu izdošanu atkarībā no kredīta ņēmēja vecuma un ieņēmumiem, jānosaka maksimālā pieļaujamā procentu likme, kā arī aizliegums dot kredītus personām, kam jau ir kredītu parādi.

Galvons paudis viedokli, ka regulēt valstī notiekošos procesus visvairāk traucē augstākās valsts varas amatpersonas - lai gan atsevišķas institūcijas, viņaprāt, strādā labi, taču to priekšlikumi netiek ņemti vērā.

Viņš atgādinājis, ka jau pašā krīzes sākumā izskanējis ne mazums dažādu priekšlikumu Lietuvas bankai regulēt komercbankas, bet augstākās valsts amatpersonas nav ļāvušas tā rīkoties, jo valsts ir pārāk atkarīga no tām pašām komercbankām. "Paskatieties, kā komercbanku eksperti televīzijas pārraidēs cenšas uzspiest sev izdevīgu viedokli, katrs domā vienīgi par savu labumu," piebildis deputāts.

Ekonomists Jakeļūns atgādinājis, ka viss laika posms pirms ekonomikas krituma ticis uzskatīts par brīnumainu pieauguma un uzplaukuma laikmetu, neviens nav šaubījies par valsts augšupeju un nav vēlējies saskatīt briestošo sprādzienu.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas ekonomikai bijušas un ir svarīgas nekustamā īpašuma cenas - jau pirms lejupslīdes valsts vadītāji sapratuši, ka cenu burbulis reiz pārsprāgs, bet neko nav darījuši, jo, augot cenām, aug arī valsts budžets un ekonomika.

Kā uzskata eksperts, šāda pie varas esošo attieksme, kad uzmanība tiek pievērsta tikai augošajām jomām, visu citu piemirstot, var negatīvi atsaukties uz Lietuvu vēl pat pēc daudziem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form