Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi nopratināt bijušo OMON kaujinieku Konstantīnu Ņikuļinu, kas pirmdien no Latvijas nogādāts Lietuvā.
1967.gadā dzimušo Ņikuļinu, kas jau notiesāts par pretvalstisku darbību Latvijā, Lietuvas prokuratūra tur aizdomās par dalību 1991.gada 31.jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam, kurā zaudēja dzīvību septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki.

Kā ziņots, omonietim bija izdota pase uz Latvijas pilsoņa Konstantīna Mihailova vārdu, jo viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā. Pirms desmit dienām Latvijas Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta nolēma atļaut izdot Ņikuļinu Lietuvai.

Lietuvas Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas departamenta vecākais prokurors Aļģimants Kļunka žurnālistiem pastāstījis, ka Ņikuļins nopratināšanā "sniedzis zināmas liecības", tomēr to saturu viņš nav izpaudis.

Par to atteicies runāt arī Ņikuļina advokāts Arūns Marcinkevičs. Zināms vienīgi, ka nopratināmais nav noliedzis, ka Medininku traģēdijas dienā atradies Lietuvā.

Otrdien prokuratūra lūgs tiesu noteikt Ņikuļinam drošības līdzekli. Maksimālais aizturēšanas laiks, ko tiesa viņam var piespriest, ir trīs mēneši.

Apsūdzības Ņikuļinam izvirzītas saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par divu vai vairāku personu nogalināšanu upuru dienesta pienākumu dēļ, par ko draud mūža ieslodzījums.

Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc Lietuva tikai nesen lūgusi Latviju izdot Ņikuļinu, Kļunka atbildēja, ka Eiropas aresta orderis var tikt izdots tikai tad, kad tiesa nosaka apcietinājumu, bet šai nolūkā bija jāsavāc svarīgi pierādījumi.

Traģiskajā 1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30.jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42.divīzijas štāba ēkas Viļņā.

Nozieguma izmeklēšanu apgrūtina tas, ka apsūdzētie un prāva daļa svarīgāko liecinieku šobrīd dzīvo Krievijā. No daudzajiem Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem ļaut nopratināt šīs personas un veikt citas procesuālās darbības Krievija izpildījusi tikai dažas.

Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots vēl par trīs omoniešiem - Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku, bet viņi visi ir Krievijas pilsoņi, tāpēc Lietuvas Ģenerālprokuratūrai nav lielu izredžu viņus nosēdināt uz apsūdzēto sola.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī Ņikuļinam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem ar pusi gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību Ņikuļins kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!