Lietuvas izlūkdienests politiķu dalībā Starpparlamentārajā pareizticības asamblejā saskata riskus
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lietuvas politiķu piedalīšanās Starpparlamentārās pareizticības asamblejas darbībā no nacionālās drošības viedokļa uzskatāma par riska faktoru, norādījis Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktora vietnieks Vaidots Mažeika.

"Runa ir par parlamentāras sadarbības formātu, kas, mūsuprāt, tiek izmantots ārpolitisku mērķu sasniegšanai. Mēs uzskatām, ka parlamenta deputātu piedalīšanās šādā formātā ir riska faktors," viņš trešdien sacījis žurnālistiem.

Uz jautājumu, vai VSD iesaka Lietuvas Seima deputātiem nepiedalīties Starpparlamentārās pareizticības asamblejas darbā, Mažeika atbildējis, ka par to jālemj politiķiem. Trešdien viņš ar informāciju par Starpparlamentāro pareizticības asambleju slēgtā sēdē iepazīstināja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteju.

Komitejas ārkārtas sēde bija sarīkota pēc opozīcijas deputātu aicinājuma apspriest situāciju saistībā ar Krievu alianses politiķes, "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" frakcijas deputātes Irinas Rozovas neseno dalību Starpparlamentārās pareizticības asamblejas darbā Gruzijā. Kā norādīja "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas politiķi, viņiem tas radījis bažas, ka Krievija šo formātu var izmantot saviem mērķiem, kas kaitētu Lietuvas drošībai.

Komitejas priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputāts Daiņus Gaižausks pēc sēdes norādījis, ka komiteja saistībā ar šo situāciju lūgusi VSD papildu informāciju. Kā izteicies šīs komitejas deputāts no tēvzemiešu frakcijas Laurīns Kaščūns, sēdes laikā deputāti guvuši priekšstatu par to, ka "pareizticības asambleja ir fragments no plašākas ainas".

"Tādēļ mums arī jārunā par plašāku ainu, bet pagaidām mums nav tādu tiesību, un tāpēc mēs vēlamies saņemt papildu informāciju, jo runa nav tikai par šo gadu - tas ir stāsts, kas turpinās jau vairākus gadus," viņš piebildis.

Rozova pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka nav saņēmusi nekādu VSD brīdinājumu nepiedalīties Starpparlamentārās pareizticības asamblejas forumā Gruzijā. Uz šo pasākumu Rozovai atļāva braukt Seima valde. Vaicāts, vai Rozovu mēģināts ietekmēt un vai VSD rīcībā ir cita informācija par viņas darbību ar Krieviju saistītos formātos, Mažeika atbildējis, ka to nekomentēs.

Kā ziņots, jūnijā Gruzijā plašus protestus un parlamenta spīkera Iraklija Kobahidzes atkāpšanos izraisīja Krievijas parlamentāriešu delegācijas vizīte, kuras laikā Gruzijas parlamenta spīkera vietā apsēdās asamblejas sēdes vadītājs, Krievijas Valsts domes komunistu deputāts Sergejs Gavrilovs, kas pirms tam Gruzijas medijiem bija paziņojis, ka neatzīst Abhāziju un Dienvidosetiju par Gruzijas sastāvdaļām.

Lietuvas Seims nav izveidojis pastāvīgu delegāciju Starpparlamentārajā pareizticības asamblejā, bet dažkārt sūta uz tās pasākumiem atsevišķus deputātus. Gruzijas parlaments nesen aicināja Lietuvas Seimu pārtraukt attiecības ar Starpparlamentāro pareizticības asambleju, norādot, ka šajā organizācija pēdējā laikā dominējošo lomu ieņem Maskava un piedalīšanās tās darbībā faktiski palīdz Krievijai īstenot savas politiskās intereses. 1994.gadā izveidotā Starpparlamentārā pareizticības asambleja bāzēta Atēnās.

Source

LETA

Tags

Krievija Lietuva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form