Foto: DELFI

Krievijas vēstnieka Lietuvā Aleksandra Udaļcova izteikumi, ka Maskavai ir tiesības pieprasīt 72 miljardu ASV dolāru kompensāciju par padomju laika investīcijām Lietuvā, ir absurdi, uzskata Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Viņš pievērsis uzmanību arī apstāklim, ka šādu apgalvojumu vēstnieks izteicis nepilnu nedēļu pirms 14. jūnija, ko Lietuvā piemin kā Sēru un cerību dienu, atceroties, ka 1941. gadā šai dienā lopu vagonos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 30 000 cilvēku.

Kā ziņots, Udaļcovs intervijā krievu valodā iznākošajam Lietuvas nedēļas izdevumam "Ļitovskij Kurjer" paziņojis, ka Krievija nedomā apspriest iespēju kompensēt Lietuvai padomju laikā nodarīto kaitējumu, jo pati ir tiesīga pieprasīt Lietuvai kompensāciju.

"Varu garantēt Lietuvas kolēģiem, ka neviena no Krievijas oficiālajām amatpersonām nesāks izskatīt šo bezjēdzīgo un bezperspektīvo ieceri, kur nu vēl "okupācijas" kontekstā," viņš paziņojis.

"Tas ir absurds paziņojums, kas savā ziņā gan šokē, gan kaitina, jo sniegts tieši pirms Sēru un cerību dienas un Okupācijas un genocīda dienas [15. jūnija]. Runāt tādas lietas pēc mūsu vispāratzītās okupācijas, neatkarības atņemšanas un kaitējuma, kas nodarīts cilvēkiem un valstij, runāt par kaut kādām summām - tas tik tiešām ir šokējoši," Linkevičs sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 8. maijā, kad Rietumu pasaule piemin Otrā pasaules kara beigas, Udaļcovs nolicis ziedus pie Lietuvas nacionālo partizānu kapa Viļņas Antakalnes kapsētā. Šo žestu Linkevičs vērtējis kā "saprotamu un loģisku".

"Taču tas, kas te tagad paziņots, ir grūti aptverams gan loģiskā, gan politiskā ziņā, un morāli ir ļoti grūti attaisnot šādus vārdus," viņš atzinis.

Kā izteicās Udaļcovs, brīdī, kad Lietuva "iestājās" Padomju Savienībā, tā esot bijusi agrāra valsts, kurā 74% iedzīvotāju bijuši nodarbināti lauksaimniecībā, bet rūpniecības produkcijas apjoma ziņā Lietuva trīs reizes atpalikusi no vidējā līmeņa savienībā un bijusi vienā no pēdējām vietām dzīves līmeņa ziņā.

Pēc vēstnieka teiktā, Lietuva PSRS sastāvā guvusi iespējas "attīstīt savu tautsaimniecību plašākos mērogos, nekā to atļautu saražotā nacionālā ienākuma apmēri", un kapitālieguldījumi Lietuvas ekonomikā laikā no 1940. līdz 1990. gadam sasnieguši 65 miljardus dolāru, uzceļot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, Ķēdaiņu ķīmisko rūpnīcu, Jonavas mākslīgā mēslojuma rūpnīcu un Ignalinas atomelektrostaciju, tādēļ jautājums par to, ka Krievijai kā Padomju Savienības juridiskajai mantiniecei jāmaksā Lietuvai kompensācija, esot "nepamatots un absurds".

"Drīzāk jau otrādi - Krievijai kā lielākajai bijušās PSRS republikai, kas devusi būtisku ieguldījumu kopīgajā budžetā, pašai ir tiesības izvirzīt Lietuvai jautājumu par to līdzekļu kompensēšanu, kuri, starp citu, tika savākti no citām savienības republikām un pārdalīti par labu Lietuvai, kā arī energoresursu un minerālo izejvielu piegādi par cenām, kas bija krietni zemākas par pasaules cenām, - kopsummā par vairāk nekā 72 miljardiem ASV dolāru," viņš apgalvoja.

2000.gadā Lietuvas valdības izveidota starpresoru komisija aplēsa, ka padomju okupācijas nodarītais kaitējums Lietuvai sasniedz aptuveni 20 miljardus ASV dolāru, un Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas to apliecina, taču reāli soļi, lai pieprasītu okupācijas kaitējuma atlīdzību, nav sperti.

2012.gadā, kad tuvojās nobeigumam toreizējā sasaukuma Seima pilnvaru termiņš, tika izveidota arī īpaša komisija, kam vajadzēja izstrādāt sarunu nostādnes un rīcības plānu kompensācijas pieprasīšanai, taču darbību tā nesāka.

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri 2015. gada nogalē parakstīja deklarāciju, kurā pausta apņemšanās aprēķināt padomju okupācijas nodarīto kaitējumu, pieprasīt tā atlīdzināšanu un padomju noziegumu izvērtēšanu starptautiskā mērogā.

Kā aplēsis Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Baltijas valstis patiesībā pat okupācijas apstākļos pašas bijušas Padomju Savienības donores. Pēc viņa datiem, Lietuva ik gadus aptuveni 5-6% no sava budžeta atvēlējusi PSRS budžetam, savukārt tie PSRS līdzekļi, kas tika pārdalīti Lietuvai, pēckara gados lielā mērā tikuši novirzīti militārajām struktūrām, kas karoja pret Lietuvas nacionālajiem partizāniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!