Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils apliecinājis informāciju par augsta Krievijas diplomāta izraidīšanu no valsts "par spiegošanu", savukārt ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns aicinājis notikušo nepolitizēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Premjers atteicies plašāk komentēt izraidīšanas faktu, bet norādījis, ka diplomāts tiek izraidīts savas nelikumīgās darbības dēļ, nevis saistībā ar Krievijas un Gruzijas konfliktu. Pēc viņa teiktā, Lietuvas Valsts drošības departamenta rīcībā ir slepeni materiāli par minēto darbību. Izraidītais "nav pats augstākais" Krievijas diplomātiskais pārstāvis Lietuvā, piebildis Ķirķils.

Jautāts par iespējamajiem Krievijas atbildes soļiem, Lietuvas valdības vadītājs izteicies, ka Maskava, domājams, rīkosies, kā pieņemts šādos gadījumos, proti, izraidīs attiecīga līmeņa Lietuvas diplomātu.

Premjers paudis viedokli, ka šis solis neietekmēs Viļņas un Maskavas attiecības. "Kā zināt, arī Krievija nesen izraidīja vienas Eiropas Savienības (ES) un NATO valsts diplomātus, bet attiecības no tā nemainījās," viņš piebildis.

Kā vēsta mediji, Krievijas diplomāts Lietuvā izsludināts par nevēlamu personu "sakarā ar centieniem ietekmēt Lietuvas pārstāvju nostāju attiecībā uz Krievijas un Gruzijas konflikta risināšanu".

Lietuvas ārlietu ministrs sacījis, ka nevar medijiem komentēt informāciju par diplomāta izraidīšanu, norādot, ka šo lietu izmeklē slepenie dienesti. Vienlaikus viņš aicinājis jautājumu nepolitizēt un uzsvēris, ka šobrīd svarīgākais ir "ieturēt konstruktīvu nostāju". Vaitekūns arī noraidījis notikušā saistību ar Krievijas un Gruzijas konfliktu.

Krievijas Ārlietu ministrija oficiālā paziņojumā norādījusi, ka "nevar apstiprināt Lietuvas mediju ziņas par diplomāta izraidīšanu".

Pagājušonedēļ Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un Ukrainas prezidents Viktors Juščenko aicināja Krieviju un Gruziju atturēties no savstarpējām apsūdzībām un atsākt dialogu un pārrunas, piedāvādami uzņemties starpniecību abu valstu attiecību krīzes noregulēšanā.

"Ar Gruziju saistītie notikumi mūsos rada bažas un uztraukumu. Mēs aicinām abas puses izrādīt mieru un savaldību, atturēties no savstarpējām apsūdzībām un atsākt dialogu un pārrunas. Draudi un nespēja piekāpties var novest tikai pie situācijas pasliktināšanās," lasāms trīs minēto valstu līderu 5.oktobrī izplatītajā deklarācijā.

Lietuvas, Ukrainas un Polijas prezidenti izteikuši cerību, ka starptautiskās sabiedrības centieni palīdzēs atrisināt problēmas un garantēs Gruzijas suverenitāti, drošību un teritoriālo viengabalainību.

Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils, nesen runājot par Gruzijas un Krievijas konfliktu, izteica atbalstu Gruzijai. Arī Lietuvas Tēvzemes savienības līderis Andrus Kubiļus aicināja savas valsts pilsoņus izrādīt solidaritāti ar Gruziju.

Pirmdien Kubiļus mudināja rietumvalstis saprast, ka Krieviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

"Žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošana, Gruzijas ekonomiskā blokāde, gruzīnu vajāšana Krievijā un aizvien aktīvāka spiegošana Lietuvā - tas viss manuprāt pārspēj pat pašas drūmākās prognozes," sacīja deputāts. Pēc viņa teiktā, prezidenta Vladimira Putina varas laikā Krievijā aizvien skaidrāk iezīmējušies centieni restaurēt impēriju.

Kā izteicies Kubiļus, Rietumi varētu palīdzēt Krievijai, bet vienīgais veids, kā to izdarīt, ir "jau šodien nesamierināties ar to, kā Maskava izturas pret saviem kaimiņiem". "Lietuvai kā ES dalībvalstij jāpalīdz savienībai ieraudzīt Krieviju tādu, kāda tā patiesībā ir," viņš uzsvēris.

Interesanti, ka incidents ar diplomāta izraidīšanu noticis tieši dienā, kad aprit 15 gadi, kopš Lietuva un Krievija nodibinājušas diplomātiskās attiecības.

Šai sakarā abu valstu ārlietu ministri apmainījušies apsveikuma vēstulēm. Vaitekūns vēstulē savam krievu kolēģim atsaucis atmiņā šo attiecību vēstures pozitīvākos brīžus un paudis cerību, ka abas valstis "izmantos vēsturisko iespēju izveidot reģionā sadarbības un savstarpējās uzticēšanās telpu".

Plānots, ka no otrdienas līdz ceturtdienai Lietuvā ieradīsies Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas delegācija, ko vadīs šīs komisijas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form