Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien parakstījis pagājušajā nedēļā Seimā pieņemtos grozījumus kriminālkodeksā, ar kuriem tiek precizētas prezidenta pilnvaras apžēlot par spiegošanu notiesātas personas, par kurām panākta starpvalstu vienošanās par spiegu apmaiņu.
Kā paziņojis prezidenta birojs, Nausēda uzskata, ka šie grozījumi atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm un tie ir būtiski, lai tiesiskā valstī radītu pienācīgus tiesiskos mehānismus Lietuvas pilsoņu aizsardzībai.
Ziņu aģentūras BNS avotu sniegtā informācija liecina, ka šie grozījumi ir saistīti ar plānoto par spiegošanu notiesātu personu apmaiņu starp Lietuvu, Krieviju un Norvēģiju.
Seimā grozījumus iesniedza parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Daiņus Gaižausks no valdošās Zemnieku un zaļo savienības; tiem atbalstu iepriekš izteica arī prezidenta birojs.
Grozījumi noteic, ka apžēlošanu var piemērot pēc vienošanās, kas ar citu valsti panākta par tāda Lietuvas pilsoņa atgriešanos Lietuvā, pret kuru šajā valstī notikusi kriminālvajāšana, jo viņš darbojies Lietuvas valsts drošības interesēs.
Saskaņā ar līdzšinējo kārtību notiesāta persona var tikt pilnībā vai daļēji atbrīvota no soda izciešanas, ja prezidents apmierina tās iesniegto apžēlošanas lūgumu. Apžēlošanas kārtības noteikšana ir prezidenta kompetencē.
Kā skaidrojuši grozījumu iniciatori, tādu kārtību prezidents nevar izmantot, ja grib veikt apžēlošanu par spiegošanu notiesātu personu apmaiņas gadījumā.
Tikmēr daļa juristu un politiķu izteikušies, ka grozījums ir lieks, jo likums prezidentam arī pašlaik dod tiesības atbrīvot no soda izciešanas jebkuru notiesāto.
Grozījumu kritiķi arī norāda, ka valsts, balstoties uz šādu likumu, faktiski atzītu, ka apmaināmais Lietuvas pilsonis bijis iesaistīts spiegošanā.
Prezidents lēmumus par apžēlošanu varēs pieņemt, kad savus atzinumus būs sniegusi apžēlošanas komisija.
Kā ziņots, anonīmi avoti aģentūrai BNS sacījuši, ka Lietuvas prezidenta vadītā Valsts aizsardzības padome oktobrī apstiprinājusi spiegu apmaiņu.
Pēc šo avotu teiktā, paredzams, ka Lietuva Krievijai nodotu pirms diviem gadiem notiesāto Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu Nikolaju Fiļipčenko, savukārt Krievija Lietuvai - 2016.gadā notiesātos Lietuvas pilsoņus Jevgeņiju Mataiti un Aristīdu Tamošaiti.
Vienošanās par apmaiņu attiecas arī uz Krievijā notiesātu Norvēģijas pilsoni un vēl vienu Krievijas pilsoni, sacījuši šie avoti. Pēc mediju ziņām, šis Norvēģijas pilsonis varētu būt Frūde Bergs, kuram Krievijas tiesa aprīlī piesprieda 14 gadu ieslodzījumu par spiegošanu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs oktobra beigās izteicās, ka lēmums par viņa apžēlošanu tiks pieņemts tuvākajā laikā.
BNS avoti apliecinājuši, ka Lietuvas sarunas ar Norvēģiju un Krieviju par spiegu apmaiņu ilgušas vairākus gadus.
Fiļipčenko Lietuvā tika aizturēts 2015. gadā, kad bija ceļā no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu. 2017. gada jūlija sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu dokumentu viltošanā, lai slēptu savu identitāti, un vairākkārtēju nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viņam piesprieda desmit gadu cietumsodu.
Lietas materiāli liecina, ka Fiļipčenko kopā ar citām personām mēģināja savervēt Lietuvas Vadības apsardzes departamenta darbiniekus, kuri varētu izvietot noklausīšanās aprīkojumu toreizējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites darba kabinetā un rezidencē. Pēc sprieduma nolasīšanas komentāri par šo informāciju nav sniegti.
Lietuvas Valsts drošības departaments paziņojis, ka tā bija pirmā reize, kad valstī aizturēts Krievijas drošības dienestu štata darbinieks.
2016.gada aprīlī Krievijas Kaļiņingradas apgabala tiesa atzina Lietuvas un Krievijas dubultpilsoni Mataiti par vainīgu pēc Krievijas Kriminālkodeksa panta par valsts nodevību. Viņam piesprieda 13 gadu ieslodzījumu stingra režīma kolonijā, kā arī atņēma rezerves trešā ranga kapteiņa militāro pakāpi un piesprieda 200 tūkstošu rubļu (apmēram 2800 eiro) naudassodu. Tā paša gada martā Maskavā par spiegošanu tika notiesāts Lietuvas pilsonis Aristīds Tamošaitis. Viņam piespriests 12 gadu cietumsods. Krievija Mataiti un Tamošaiti apsūdzēja par Lietuvas militārā izlūkdienesta uzdevumi izpildi.
Lietuvas iestādes nav sniegušas komentārus saistībā ar šīm personām.