Dokumentos, ko Lietuvas Seima spīkeram Viktoram Muntjanam nodevis Valsts Drošības departaments, parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Aļģimants Matulevičs minēts kā bijušās PSRS Valsts drošības komitejas uzticības persona, trešdien vēsta laikraksts "Lietuvos rytas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, konfrontācija starp Valsts Drošības departamentu un minēto Seima komiteju saasinājusies, kopš parlaments pagājušajā nedēļā negaidītā balsojumā neapstiprināja prezidenta dekrētu par VDD ģenerāldirektora Arvīda Pocjus atcelšanu. Pirms šā balsojuma Pocjus paziņoja par "nodevēju" esamību VDD rindās un apsūdzēja Matuleviču sadarbībā ar bijušās PSRS speciālajiem dienestiem.

Viens no dokumentiem, ko VDD tagad iesniedzis Seima spīkeram kā šo vārdu apliecinājumu, ietver kādas bijušās PSRS VDK amatpersonas liecību, kas sniegta 12.martā - tikai dažas dienas pirms minētā Seima balsojuma.

Šī amatpersona norāda, ka pati savulaik ierakstījusi VDK uzticības personu sarakstos Matuleviču, toreizējo kāda uzņēmuma direktoru, un pati mudinājusi viņu iegūt informāciju par Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošajiem lietuviešiem, ar kuriem Matulevičam bijuši darījumu sakari. Matulevičs prasīto informāciju esot sagādājis.

Pavadvēstulē, ko parakstījis Pocjus, norādīts uz 1989.gadā rakstītu PSRS VDK uzziņu, kas apliecina Matuleviča kontaktus ar šo dienestu. No attiecīgās Lietuvas Speciālā arhīva lietas esot izplēstas trīs lapas, kas attiecas uz uzticības personu M.A.

Vēstulē pieprasīts anulēt Matulevičam izdoto atļauju strādāt ar slepeno informāciju, jo, lūdzot šādu atļauju, viņš slēpis minētos savas biogrāfijas faktus.

Matuleviča vadītā komiteja pērnruden izmeklēja VDD darbību un savos atzinumos norādīja uz nopietniem trūkumiem departamenta darbā, atzīstot, ka par to atbildīga VDD vadība un ģenerāldirektors. Pocjus iesniedza atlūgumu, bet palika amatā līdz jauna ģenerāldirektora iecelšanai.

Pagājušajā nedēļā prezidents Valds Adamkus izvirzīja jaunu kandidātu šim amatam, taču par Pocjus atcelšanu nobalsoja tikai 32 deputāti, pret to - četri deputāti, bet 42 parlamentārieši no balsošanas atturējās. Prezidents paziņoja, ka otrreiz Seimam jautājumu par VDD vadītāja atbrīvošanu no amata neizvirzīs.

Tikmēr 23 Seima deputāti, kas pārstāv dažādas frakcijas, vērsušies Seima Ētikas un procedūru komisijā, norādot, ka saskaņā ar Seima statūtiem Pocjus atlaišanas procedūra formāli palikusi nepabeigta. Līdzīgu atzinumu pirmdien izteicis arī spīkers.

Savukārt Seima vicespīkers, konservatīvo līderis Andrjus Kubiļus izteicies, ka "šobrīd gan problēma nav procedūrā, bet atbildīgā risinājumā" un lēmums jāpieņem prezidentam un "tām frakcijām, kurām vai nu nebija viedokļa, vai arī bija viedoklis, kas ļāva Pocjum palikt amatā".

Lustrācijas komisija, kas pēta pilsoņu saistību ar bijušās PSRS slepenajiem dienestiem, vairākkārt pieprasījusi, bet joprojām nav saņēmusi informāciju, ko VDD iesniedzis Seima spīkeram, tāpēc nevar spriest, vai tā ir patiesa, norāda Lietuvas radio.

Kā sacījusi šīs komisijas vadītāja Daļa Kodīte, iespējams, šai gadījumā var runāt par linča tiesas ieviešanu Lietuvā.

Otrdien parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja nobalsoja par lēmumu nodot atklātībai daļu izmeklēšanas materiālu par VDD, taču trešdien Seims izveidoja īpašu izmeklēšanas komisiju, lai noteiktu, vai ar šo soli komiteja nav pārsniegusi savas pilnvaras.

Pats Matulevičs tai pašā dienā iesniedza tiesā prasību pret Pocju par goda un cieņas aizskaršanu, pieprasot, lai VDD vadītājs viņam atlīdzina morālo kaitējumu 100 000 litu (20 400 latu) apjomā.

Lūgts komentēt pašreizējo situāciju interneta portālam "Bernardinai", Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Egidijs Aleksandravičs to vērtējis kā "atgriešanos džungļos". Pēc viņa teiktā, nav normāli, ka represīvās struktūras, piesedzoties ar preses brīvību, "nopludina" vajadzīgo informāciju sev vēlamajā virzienā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form