Foto: DELFI.lt
Lietuvas Seims otrdien atlaida Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu, kurš amatā pavadīja 13 mēnešus un 11 dienas, atzīstot viņu par vainīgu Konstitūcijas un prezidenta zvēresta pārkāpšanā.

Konstitucionālā tiesa pieliek punktu Paksa lietai

Balsojumā piedalījās 116 deputāti - nebalsoja Liberāldemokrātu partija, paziņojot, ka prezidenta impīčmenta procedūra bijusi nedemokrātiska un pārāk sasteigta un tās laikā aizmirsti taisnīgas valsts principi un demokrātiskās vērtības.

Deputātiem bija jābalso par katru no apsūdzībām atsevišķi.

Divas trešdaļas no deputātiem atzina prezidentu vainīgu pirmajā apsūdzības punktā, ka Pakss par viņam sniegto finansiālo un cita veida atbalstu uzņēmies saistības pret uzņēmēju Juriju Borisovu un nelikumīgi piešķīris viņam Lietuvas pilsonību.

Pagaidām vēl turpinās balsu skaitīšana attiecībā uz pārējiem diviem apsūdzības punktiem, bet ar pirmo apsūdzību apstiprināšanu pietiek, lai Paksu atbrīvotu no prezidenta amata.

Otrajā punktā Pakss apsūdzēts, ka viņš apzināti ļāvis Borisovam noprast, ka tiesībsargāšanas institūcijas veic pret viņu izmeklēšanu un noklausās viņa telefona sarunas.

Trešajā punktā, ka cenšoties īstenot viņam tuvu privātpersonu mantiskās intereses, prezidents izmantojis savu statusu, lai dotu pretlikumīgus norādījumus savam padomniekam Visvaldam Račkauskam ar tiesībsargāšanas institūciju starpniecību mēģināt ietekmēt akciju sabiedrības "Žemaitijos keliai" vadību un akcionārus, lai kompānijas akcijas tiktu atdotas Paksam tuvām personām.

Visas šīs apsūdzības Konstitucionālā tiesa kvalificēja kā rupjus konstitūcijas un prezidenta amata zvēresta pārkāpumus. Katrā apsūdzības punktā norādīts, ka šis pārkāpuma dēļ prezidentu var atstādināt no amata.

Pats Pakss ir atvainojies Lietuvas tautai par pieļautajām kļūdām, tomēr neatzina savu vainu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!