Foto: DELFI
Lietuvas Seims ceturtdien pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām pieņēmis jaunu pilsonības likuma redakciju, kas cita starpā paredz iespēju piešķirt dubultpilsonību lietuviešiem, kuri dzīvo citās Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīs.

Tiesa, vēl tiek apsvērta iespēja vērsties Konstitucionālajā tiesā par dubultpilsonības traktējuma atbilstību valsts pamatlikumam.

Par jauno likuma redakciju balsojuši 88 deputāti, pret - astoņi, bet vēl 25 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Likumam jāstājas spēkā 1.aprīlī, bet pirms tam tas vēl jāparaksta prezidentei Daļai Grībauskaitei, kurai ir tiesības to bloķēt. Viena daļa deputātu gatavojas valsts vadītāju uz to aicināt, uzskatot, ka likumā nepamatoti nav ietverti vairāku tādu valstu pilsoņi, kurās ir prāvas lietuviešu kopienas. Īpaši tas atteicas uz Dienvidamerikas valstīm un Austrāliju.

Ja prezidente savas veto tiesības neizmantos, tiks apsvērts jautājums, vai visam Seimam nevajadzētu vērsties Konstitucionālajā tiesā, lai noteiktu, vai dubultpilsonības piemērošanas kārtība nav pretrunā ar valsts pamatlikumu. Tādā gadījumā likums nestātos spēkā pirms Konstitucionālās tiesas atzinuma.

Saskaņā ar jauno likuma redakciju Lietuvas Republikas pilsonis drīkstēs vienlaikus būt arī citas valsts pilsonis tādos gadījumos, ja Lietuvas pilsonību un citas valsts pilsonību viņš ieguvis piedzimstot un vēl nav sasniedzis 21 gada vecumu; ja viņš ir persona, kas deportēta vai emigrējusi no okupētās Lietuvas līdz 1990.gada 11.martam un sakarā ar to ieguvusi citas valsts pilsonību, vai arī ir šādas personas pēctecis; ja viņš ir lietuviešu izcelsmes persona, kas izbraukusi no Lietuvas Republikas pēc 1990.gada 11.marta un ieguvusi kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonību.

Uz Lietuvas pilsonību varēs pretendēt arī lietuviešu izcelsmes personas, kas tradicionāli dzīvo valstī, ar kuru Lietuvai ir kopīgas robežas; personas, kas slēgušas laulību ar citas valsts pilsoni un līdz ar to automātiski ieguvušas šīs valsts pilsonību, ja no laulības slēgšanas nav pagājuši trīs gadi; personas, ko adoptējuši Lietuvas pilsoņi, kā arī personas, kas ir Lietuvas pilsoņi, kurus adoptējuši citu valstu pilsoņi un kas līdz ar to ieguvušas šīs valsts pilsonību; personas, kas Lietuvas pilsonību ieguvušas izņēmuma kārtā, vienlaikus būdamas citas valsts pilsoņi; personas, kas Lietuvas pilsonību ieguvušas, pateicoties bēgļa statusam Lietuvā.

No likumprojekta gan svītrots punkts, kas paredzēja atļaut piešķirt Lietuvas pilsonību tiem pie ES un NATO nepiederošo kaimiņvalstu - tātad Krievijas un Baltkrievijas - pilsoņiem, kuri Lietuvu atstājuši pēc 1990.gada 11.marta.

Kā vēsta portāls "Diena.lt", likuma pieņemšanā nav iztikts bez incidentiem. Jaunajā likuma redakcijā ierakstīts likuma pants, ka valsts prezidentam "ir tiesības piešķirt pilsonību izņēmuma kārtā, ņemot vērā valsts intereses vai Lietuvas vārda nešanu pasaulē". Kā skaidrojis šā grozījuma autors, deputāts Žilvins Šilgalis, šāda likuma norma ļaus cita starpā piešķirt pilsonību tiem talantīgajiem ārvalstu sportistiem, kuri "vēlas aizstāvēt Lietuvas godu tās nacionālajās izlasēs".

Pret šo priekšlikumu iebildis partijas "Kārtība un taisnīgums" deputāts Egidijs Klumbis, paziņodams, ka nevēlas, "lai Lietuvas futbola vai basketbola izlases kodolu veidotu nēģeri". "Gribu, lai tur spēlētu lietuvieši," viņš sacījis.

Seima spīkerei Irēnai Degutienei nācies deputātam atgādināt, ka vārds "nēģeris" tiek uzskatīts par rasistisku apzīmējumu, raksta portāls.

Jauno likumu deputāti vērtējuši atšķirīgi. "Diviem kungiem kalpot nevar - vai nu tu paliec Lietuvas pilsonis un aizstāvi tās intereses, vai arī esi Īrijas pilsonis un aizstāvi tās intereses, bet pat tajā pašā Eiropas Savienībā pastāv interešu konflikti starp atsevišķām valstīm," debatēs izteicies Darba partijas deputāts Ķēstutis Daukšis. "Vēlme būt tādiem liberāļiem, kas tūdaļ kļūs par kosmosa pilsoņiem, liecina, ka nespējam radīt apstākļus, lai jaunieši nebrauktu projām un negribētu kļūt par citu valstu pilsoņiem."

Sociāldemokrāts Jozs Oleks tikmēr norādījis, ka likums jaunajā variantā "atstāj aiz borta" tos lietuviešus, kuri dzīvo uz austrumiem no Lietuvas, tāpēc pie tā agri vai vēlu nāksies atgriezties.

Grupa Lietuvas intelektuāļu šonedēļ atklātā vēstulē aicināja grozījumus nepieņemt, norādot, ka tie var sašķelt sabiedrību "divās nelīdztiesīgās pilsoņu kategorijās - personās, kuras pastāvīgi pildīs valsts pilsoņa pienākumus, un personās, kuras faktiski baudīs tikai valsts pilsoņa tiesības".

Jaunā pilsonības likuma izstrāde sākās jau pirms vairākiem gadiem, kad Konstitucionālā tiesa atzina, ka līdzšinējais likuma variants pieļauj pārlieku plašas iespējas iegūt dubultpilsonību un ir pretrunā ar Konstitūcijas normu, kura nosaka, ka Lietuvas pilsonis tikai atsevišķos gadījumos var vienlaikus būt arī citas valsts pilsonis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!