Foto: DELFI.lt

Lietuvas banka "Swedbank" atbloķējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, ko tā pagājušā gada nogalē iesaldēja, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbalsta šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko vai saistītas ar protestu apspiešanu pēc pērnvasar notikušajām prezidenta vēlēšanām.

Līdz ar to sanatorija pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma varēs atsākt darbu, ceturtdien informējis tās darbinieku padomes priekšsēdētājs Vladislavs Šaruckis.

Kā ziņots, pašas sanatorijas sankciju sarakstos nav, bet pērn decembrī tajos tika iekļauta Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Līdz ar kontu iesaldēšanu tika liegta iespēja izmaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Kūrortpilsētas mērs Ričards Maļinausks apliecinājis informāciju, ka sanatorijas konti atsaldēti, jo jūnija vidū aizgājis pensijā Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes vadītājs Viktors Šeimans, kurš sankciju sarakstā iekļauts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Sanatorija saņem dotācijas par Baltkrievijas bērnu ārstēšanu un gūst ieņēmumus no cilvēkiem, kas tajā ārstējas vai atpūšas.

Pēc Maļinauska teiktā, pašlaik tiek nomainīts sanatorijas īpašnieks - par to varētu kļūt Baltkrievijas asociācija, kas saistīta ar bērnu ārstēšanu.

Kā norādījis mērs, darbinieki jau uzaicināti atgriezties darbā.

Savukārt Šaruckis pastāstījis, ka aizvadīto mēnešu laikā no darba aizgājuši 15 no 393 sanatorijas darbiniekiem, bet pārējie ir gatavi atgriezties darbā. Sanatorija gatavojas izmaksāt darbiniekiem algas par vairākiem mēnešiem, bet darbu tā varētu atsākt nākamās nedēļas otrajā pusē.

Maija sākumā Lietuvas Ārlietu ministrija izteica gatavību sākt sarunas par sanatorijas pārņemšanu, bet premjerministre Ingrīda Šimonīte tobrīd izteicās, ka šādas sarunas varētu apgrūtināt Minskas nevēlēšanās sadarboties.

Tikmēr Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žīgimants Paviļonis paudis viedokli, ka no domas par sanatorijas pārņemšanu nevajadzētu atteikties, lai gan lielu izredžu to panākt nav, jo Lukašenko aizvien vairāk norobežojas no Rietumu pasaules.

Viņaprāt, Baltkrievijas līderis mēģinājis izmantot šo sanatoriju "kā ķīlnieci, lai mēģinātu piespiest Eiropas Savienību mainīt sankciju politiku, taču kapitulējis".

"Uzskatu, ka procesu ir vērts turpināt, jo šāds veidojums mūsu teritorijā jebkurā brīdī var tikt dažādos veidos izmantots režīma mērķiem. Diemžēl šai valstī nav savstarpēji nesaistītu lietu. Tā ir totāla diktatūra, kur visas lietas, kas civilizētās sabiedrībās pastāv neatkarīgi cita no citas, ļoti bieži ir saistītas ar prezidenta personisko kabatu un režīmu, kurš nīdē gan savus cilvēkus, gan savas tautas nākotni", spriedis politiķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!