Komentējot ziņu, ka pie lietuviešu nometnes vārtiem trešdien nograndis sprādziens, Lietuvas televīzijas ziņu dienests norāda, ka atjaunošanas grupai būtu vajadzīgi papildspēki, jo tai nav nedz juridisku tiesību, nedz reālu iespēju pašai vajāt uzbrucējus, pat ja zināmi to vārdi.
Kā izteicies provinces atjaunošanas grupas komandieris pulkvedis Gintars Smaļuks, misija Gorā ir sarežģīta, bet karavīriem "pietiek ar to, kas viņiem ir". "Vajadzīgs morālais atbalsts, lai cilvēki ticētu tam, ko mēs te darām. Zinām - mūsu tuvinieki tic, ka mēs darām vajadzīgu darbu, un to mēs gaidām no visiem, tostarp no politiķiem," viņš piebildis.
Tikmēr daži karavīri izteikušies, ka misijai trūkst visa, sākot ar munīciju un beidzot ar medikamentiem, bet uz helikopteru ievainotajiem jāgaida stundām ilgi. Līdzekļu trūkst arī palīdzības darbam, bet premjerministrs Andrjus Kubiļus uzsver, ka Afganistānas misija ir tikai viena no daudziem palīdzības lūdzējiem. "Visi gribētu lielāku finansējumu - mēs visus šos lūgumus izskatām," viņš izteicies.
Trešdienas incidents bija pirmais spridzinātāja pašnāvnieka sarīkotais uzbrukums Lietuvas misijai, bet kopumā uzbrukumi kļuvuši biežāki un pārdrošāki. Pirmdien līdzās lietuviešu patruļai eksplodēja spēcīgs pašdarināts tālvadāms spridzeklis, un tikai laimīgas nejaušības dēļ karavīri šai sprādzienā necieta. Pašreizējā karavīru maiņa atradusi jau pāri par trīsdesmit tādu spridzekļu - vairāk nekā jebkura iepriekšējā.
Kā pastāstījis Lietuvas bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Aļģis Vaičeļūns, spridzinātājs pašnāvnieks, kas trešdien uzspridzinājies pie nometnes vārtiem, iespējams, bijis bruņots ar pistoli. Vietējā drošības dienesta darbinieki, kas apsargā nometni no ārpuses, nav centušies viņu apturēt, bet atskrējuši pie bāzes vārtiem.
"Skaļi kliegdams, ka uzspridzināsies, ja netiks laists tālāk, viņš izbiedēja vietējos policistus, kuri atskrēja pie mūsu vārtiem un brīdināja, ka tas varētu būt spridzinātājs. Mūsu karavīri atvēra vārtus un ielaida policistus. Kad atskrēja spridzinātājs, tika raidīti šāvieni gaisā, un tad viņš uzspridzinājās," piebildis Vaičeļūns. "Mums bija informācija, ka Čahčaranā iespējami pašnāvnieki, (..) bet prognozēt, kur tas notiks, nav tik vienkārši."
Pat zinot iespējamos uzbrukumu rīkotājus, provinces atjaunošanas grupa nav pilnvarota viņus vajāt. Ar to varētu nodarboties Lietuvas īpašo uzdevumu spēki, kas dislocēti Afganistānas otrā malā un šādas operācijas rīko pastāvīgi, bet aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene atzinusi, ka šāds variants pagaidām netiek apsvērts.
Lietuva vēl cer, ka spēkus, kas tiesīgi rīkot aktīvus uzbrukumus, uz Goru varētu norīkot NATO Rietumafganistānas pavēlniecība, bet tās vadītāja vietnieks no nopietnas sarunas ar Čahčaranā ieradušos Lietuvas ministri izvairījies.
Savukārt NATO spēku virspavēlnieks ģenerālis Deivids Petreuss saskaņā ar Lietuvas televīzijas rīcībā esošajām ziņām esot pat paudis izbrīnu, kad Jukņevičiene viņam žēlojusies par Rietumafganistānas pavēlniecības neatsaucību.
"Goras province ir vienīgā visā reģionā, kur nav spēku, kuri pildītu konkrētus kaujas uzdevumus. Mūsu karavīru uzdevums šeit ir gluži cits - vienkārši darīt labu cilvēkiem. Viņi nav pilnvaroti cīnīties. Bet centrālajai pavēlniecībai būtu jāparūpējas (..) par attiecīgām vienībām, kas varētu palīdzēt vietējai policijai notvert vainīgos," izteikusies ministre.
Jau ziņots, ka pirms gandrīz trim nedēļām bruņotā uzbrukumā Goras provinces galvaspilsētā Čahčaranā tika ievainoti divi Lietuvas karavīri. Lietuviešiem zināms pat viena uzbrucēja vārds. Pēc karavīru rīcībā esošajām ziņām, tas bijis afgāņu policists, kas vēlāk pametis dienestu, un lietuviešiem viņu neļaujot nopratināt pats provinces gubernators.
"Aiz katra indivīda stāv ģimene, dzimta - tās ir saistītas, tādēļ ir grūti neitralizēt atsevišķu cilvēku," izteicies Smaļuks.
Jukņevičiene lūgusi, lai Afganistānas aizsardzības ministrs dara zināmu iekšlietu ministram, ka Lietuva neuzticas Goras policijas priekšniekam. Neuzticas arī provinces gubernatoram. "Ir skaidrs, ka situācijas pasliktināšanās ir saistīta ar vietējām problēmām," secinājusi ministre.
Kā norādījis Vaičeļūns, arī vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar situāciju Gorā, turklāt viņi izjūt bailes.
Province uzskatāma par trūcīgu pat pēc Afganistānas standartiem. Problēmas tai esot arī ar gubernatoru, kurš pirms tam padzīts no divām citām provincēm. "Viņš nav ne labs, ne slikts - vienkārši, centrālās varas norīkots, cenšas nokalpot savu pilnvaru termiņu līdz beigām," izteicies Lietuvas īpašās misijas vadītājs Valters Baļukonis.
Kā norāda Lietuvas televīzija, pēc nesenajām vēlēšanām, kuru rezultāti tika viltoti tādos apmēros, kas ir šokējoši pat Afganistānai, Goras iedzīvotāju protestus izraisījis gubernatora lēmums atbrīvot no ieslodzījuma uzņēmējus, kuri saņēmuši naudu - tostarp arī no Lietuvas līdzekļiem - par Čahčaranas galveno ielu seguma uzklāšanu, bet mēģinājuši pamest darbu pusratā un aizbēgt. Protestējot pret viņu atbrīvošanu, tirgotāji pirms pāris nedēļām slēguši Čahčaranas veikalus, un tad iespēju bēgt esot apsvēris pats gubernators.
Ir skaidrs - ja Lietuva pildīs saistības, ko tā uzņēmusies pret NATO, un neaizies no Afganistānas, maksāt nāksies aizvien vairāk. Šķiet, pagaidām vēl pastāv izvēle - vai nu piešķirt vairāk līdzekļu un resursu, vai arī maksāt ar karavīru dzīvībām, norāda televīzijas ziņu dienests.
Goras provinces atjaunošanas grupu Lietuva vada kopš 2005.gada. Šobrīd tur atrodas vienpadsmitā Lietuvas militārpersonu maiņa, kurā ir 150 karavīru. Kopā ar lietuviešiem misijā piedalās Dānijas, Japānas, Gruzijas, ASV, Rumānijas un Ukrainas karavīri un civilpersonas.