Lietuvas tiesa aizmuguriski piespriež 10 gadu ieslodzījumu bijušajam PSRS aizsardzības ministram
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā trešdien atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda 94 gadus vecajam Jazovam desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu bet Golovatovam - 12 gadu ieslodzījumu.

Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem, tostarp bijušajam 76. Pleskavas gaisa desanta divīzijas komandiera vietniekam Vasilijam Kustio piespriests 12 gadu ieslodzījums.

Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Bijušajam 107.motorizēto strēlnieku divīzijas raķešu un artilērijas bruņojuma dienesta priekšniekam Ivanovam tiesa piesprieda četru gadu ieslodzījumu. Tā kā Ivanovam nav noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums, viņš var palikt brīvībā.

Pēc sprieduma pasludināšanas Ivanovs žurnālistiem teica, ka savu vainu neatzīt. Pēc viņa teiktā, tiesa neesot pierādījusi, ka viņš komandējis četrus tankus, kas viņam tika inkriminēts. "Man nebija nekādas lomas. Es atbildēju par bruņojumu," apgalvoja Ivanovs, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvā.

Savukārt Meļam tika piespriests septiņu gadu ieslodzījums, taču, ņemot vērā viņa pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, viņš varētu iznākt brīvībā jau pēc diviem gadiem. Viļņas apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesā. Vairāku notiesāto advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Source

LETA

Tags

Krievija Lietuva Padomju Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form