Negaidītajā un neskaidrajā Lietuvas zvejas kuģa "Jūru vilkas" aizturēšanā saskatāmas nepatīkamas paralēles ar Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieka Estona Kohvera nolaupīšanu, intervijā Lietuvas Radio piektdien norādījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs Nerijus Maļukevičs.
Viņš atgādinājis, ka Kohvers nolaupīts tūlīt pēc ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Tallinā un NATO samita Velsā, savukārt incidents ar zvejas kuģi noticis tieši pirms NATO Militārās komitejas sēdes, kas šodien sākas Viļņā.
"Šāda spēka principa demonstrēšana tik tiešām rada satraukumu," norādījis eksperts.
Abos notikumos saskatāma arī citas līdzības.
Kā ziņots, Krievijas mediji, atsaucoties uz Federālo drošības dienestu (FDD), vēsta, ka Lietuvā reģistrētais kuģis esot iebraucis Krievijas ekonomiskajā zonā Barenca jūrā un nodarbojies ar nelikumīgu krabju zveju, tādēļ robežsargi to ceturtdien aizturējuši un novirzījuši uz Murmanskas ostu. Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādījis, ka saskaņā ar provizoriskiem datiem var apgalvot, ka kuģis atradies starptautiskajos ūdeņos un Krievijas robežsargiem nav bijis tiesību to aizturēt.
Arī KaPo darbinieka bruņotās nolaupīšanas lietā Krievijas un Igaunijas amatpersonām nav izdevies panākt vienprātību, kurā robežas pusē viņš aizturēts, - Maskava apgalvo, ka viņš atradies Krievijas pusē, un apsūdz viņu spiegošanā, kamēr Igaunija norāda, ka Kohvers pildījis dienesta pienākumus savas valsts teritorijā.
"Šobrīd mēs dzīvojam postkrimas kontekstā, [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina Ukrainas kampaņas kontekstā, kur faktiski pastāv Krievijas spēka tiesības. Daudzi starptautiskie notikumi un notikumi pie robežām šobrīd uzlūkojami tieši caur šādu prizmu, kas ir gluži citāda nekā pirms desmit gadiem," norādījis Maļukevičs.
Pēc eksperta teiktā, Putins ar savu politiku Ukrainā būtībā noliedz starptautisko tiesību principus. "Daudzas lietas, kas būtu vērtējamas vai nu kā zināmas problēmas izlūkdienestu konkurences līmenī vai kuģošanas pārkāpumu līmenī, tagad nākas vērtēt gluži citādi - politiskā, stratēģiskā līmenī," viņš piebildis.
Kā neilgi pēc Kohvera nolaupīšanas jau prognozēja bijušais Lietuvas Valsts Drošības departamenta vadītājs Mečis Laurinkus, Kohvera nolaupīšana tūlīt pēc NATO samita ir nepārprotams Krievijas signāls Baltijas valstīm un Polijai, ka tām pieteikts "citāds karš nekā Ukrainā".
"Tas ir signāls, ka tiks karots nevis ar bruņutehniku, tankiem, lidmašīnām - ka tas būs izlūkošanas karš. Tas ir signāls NATO valstīm šajā reģionā, ka pret tām iespējamas līdzīga veida operācijas, bet katrai valstij atšķirīgas. Lietuvai pastāv īpaša bīstamība, jo Lietuva šobrīd ir ļoti aktīva ASV atbalstītāja, sankciju atbalstītāja. To var just no dažādām Krievijas darbībām," viņš sacīja.
Laurinkus arī norādīja uz nepārprotamu saistību starp Kohvera lietu un ap to pašu laiku medijos izskanējušo ziņu, ka Krievija atsāk kriminālvajāšanu par lietuviešu atteikšanos dienēt padomju armijā 1990. un 1991.gadā, kas, viņaprāt, ir vienas un tās pašas operācijas elementi.
Bijušais VSD vadītājs pieļāva, ka viens no galvenajiem Maskavas nolūkiem ir izprovocēt nepiesardzīgus attiecīgās valsts vadītāju izteikumus. Viņš prognozēja, ka Krievijas operācijas tiks vērstas arī pret citām Baltijas valstīm un Poliju, tikai katrai valstij var tikt piemērots atšķirīgs rīcības modelis.
