Ja par Interpola prezidentu kļūtu Krievijas pārstāvis Aleksandrs Prokopčuks, Lietuvai būtu jāapsver iespēja izstāties no šīs organizācijas, nolēmis Lietuvas Seims.
"Ja Aleksandrs Prokopčuks tiktu ievēlēts par Interpola vadītāju, Lietuvai kopā ar citām demokrātiskajām valstīm būtu nekavējoties jāapsver iespēja izstāties no šīs organizācijas," teikts Seima pieņemtajā rezolūcijā, ko otrdien atbalstījuši 88 deputāti, nevienam nebalsojot pret un septiņiem parlamenta locekļiem no balsošanas atturoties.
"Ja par Interpola vadītāju tiktu ievēlēts Prokopčuks, kandidāts no dalībvalsts, kura Interpola sistēmu sistemātiski izmanto ļaunprātīgi un lieto to kā politiskā spiediena un vajāšanas līdzekli, nevis kā tiesisku instrumentu, amatpersona, kura pati veicinājusi manipulēšanu ar Interpola sistēmu, tas dotu milzīgu un grūti labojamu triecienu šīs organizācijas reputācijai un iedragātu uzticēšanos tās tiesiskajai neitralitātei," uzsvērts rezolūcijā.
Kā norādījis "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis, Krievija visai bieži izmanto tiesības pieprasīt, lai citās Interpola dalībvalstīs tiktu aizturētas tās meklētās personas un visbiežāk tas tiek izmantots attiecībā pret Kremļa kritiķiem.
"Dažas valstis, piemēram, Spānija, ir ļāvušās maldināties un aizturējušas cilvēkus bez jebkāda pamatota iemesla, vienīgi sekojot Kremļa norādījumiem," viņš atgādinājis.
Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka Krievija pastāvīgi centusies ar Interpola palīdzību izrēķināties ar Kremļa kritiķiem - uzņēmēju un cilvēktiesību aizstāvi Bilu Brauderu, Igaunijas politiķi Ēriku Nīlesu Krosu, čečenu opozīcijas līderi Ahmedu Zakajevu, Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Ņikitu Kulačenkovu un citiem.
Kā ziņots, britu laikraksts "The Times" sestdien vēstīja, ka Krievijas policijas ģenerālmajors Aleksandrs Prokopčuks kļuvis par favorītu uz Interpola prezidenta amatu, lai gan Maskava tiek kritizēta par starptautiskās policijas organizācijas negodprātīgu izmantošanu politisko oponentu vajāšanai.
Britu amatpersonas sagaida, ka 56 gadus vecais Krievijas Iekšlietu ministrijas veterāns nākamnedēļ Dubaijā tiks ievēlēts par Interpola prezidentu, raksta avīze. Vēlēšanas 21.novembrī notiks pēc oktobrī notikušā incidenta, kad pazuda iepriekšējais Interpola prezidents Ķīnas pilsonis Mens Hunvei, kurš vēlāk uzradās Ķīnā, kur tika paziņots, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana par kukuļņemšanu.
Kā norāda "The Times", ja Prokopčuks tiks ievēlēts par Interpola vadītāju, tā būs nopietna Kremļa uzvara, kurš tiek kritizēts, ka ļaunprātīgi izmanto "sarkanos cirkulārus" jeb brīdinājumus par starptautiski meklētām personām, lai panāktu savu politisko pretinieku pārvietošanās ierobežošanu vai viņu izdošanu.
Jūnijā Lielbritānijas parlamenta deputātu grupa mudināja panākt, lai tiktu apturēta Maskavas piekļuve Interpola datubāzēm.
Ģenerālmajors Prokopčuks no 2006. līdz 2011. gadam bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Interpola Nacionālā centrālā biroja priekšnieka vietnieks, bet pēc tam kļuva par tā vadītāju. 2016. gadā ģenerālmajors kļuva par Interpola viceprezidentu.
