Kā piebilda amatpersona, Klaipēdas jūras ostas ieejas kanāls un moli bloķē apmēram pusi plūstošo smilšu, kas tiek nestas gar piekrasti. Mērs apsūdzēja valsts amatpersonas nepietiekamā uzmanības pievēršanā šai problēmai. "Lietuvai nav nevienas institūcijas, kas pārraudzītu visu piekrastes zonu un tās stāvokli," uzsvēra Žeimis.
Palangas galva aicināja izdot normatīvos aktus, organizēt zinātnisko izpēti un novērošanu, sagatavot krasta pārvaldīšanas programmas un projektus, kā arī izveidot vienotu datubāzi un informācijas sistēmu.
Pēc mēra teiktā, vislielākā ietekme ir novērojama Palangas un Sventājas kūrortu tuvumā, kā arī pie Būtiņģes. Kā brīdināja Žeimis, ja nenotiks tūlītēja rīcība, tad 15-20 gadu laikā Lietuvai būs jāiegulda investīcijas krasta nostabilizēšanā, kā tas tagad ir novērojams kaimiņvalstī Polijā.